tag:blogger.com,1999:blog-43952891003509812072024-03-14T01:20:23.689+02:00Uģa Piterāna dabas foto blogsMakro foto un citas dabas bildesUģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.comBlogger34917110tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-25051773749290308312013-06-06T18:06:00.002+03:002013-08-09T18:07:27.785+03:00Naktstauriņu gaismošana 2013 v0.1<div style="text-align: justify;">
Ahoi, beidzot man ir par ko te uzrakstīt! Lieta tāda, ka pēdējā dažu mēnešu laikā nekādu dižie fotomirkļi, ko atrādīt nav gadījušies - putniņi vairāk vēroti kā fotogrāfēti, bet kukaiņi vispār nebija ne vēroti, ne fotogrāfēti. Kukaiņu frontē pavasara sezonu vispār palaidu garām pat i knapi pamanījis. Neko darīt... Nav arī ļaunums bez labuma, jo vismaz <a href="http://upiterans.blogspot.com/p/putni-2013-44.html" target="_blank">putnu gada liste</a> ir salasījusies gana branga - attiecīgi ir cerības, ka izdosies šogad pārspēt pagājušajā gadā iespētās 236 sugas. Bet vispār ne par to te gribēju rakstīt - šī ieraksta galvenie varoņi būs (jau atkal...) naktstauriņi, jo beidzot izdevās (tiesa tas bija jau pāris nedēļas atpakaļ) saņemties un atklāt naktstauriņu gaismošanas sezonu! Tad nu par dažiem interesantākajiem 'kadriem'. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiwwV9jhhrMs2VAIWr41jg2nvKgzOu_P-tAf7lCSB27Aa0a7l9a-SOyxIXGrjuYY3qBQa4r4hyphenhyphen79URkmkSwFwjY7HnlbXzQWwxQtpokBJb0vThcN7T4g_UEEcR8luyaoVscSvqnlBlzlVM/s1600/blogs515_Calliteara_pudibunda.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiwwV9jhhrMs2VAIWr41jg2nvKgzOu_P-tAf7lCSB27Aa0a7l9a-SOyxIXGrjuYY3qBQa4r4hyphenhyphen79URkmkSwFwjY7HnlbXzQWwxQtpokBJb0vThcN7T4g_UEEcR8luyaoVscSvqnlBlzlVM/s1600/blogs515_Calliteara_pudibunda.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lapkoku otiņmūķene </b>(<i>Calliteara pudibunda</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Jau gandrīz pašā nakts sākumā atlidoja pirmais jaunais tauriņš priekš manis - lapkoku otiņmūķene (<i>Calliteara pudibunda</i>). Jāsaka, ka šis ir viens no tiem kukaiņiem, kuru cilvēki pat ievēro samērā bieži - tiesa gan ne pašu tauriņu, bet gan tā kāpuru! Tas [kāpurs] varbūt nav pārāk liels, bet spilgti zaļgandzeltenā krāsā ar vairākām sariņu 'birstēm' uz muguras un vienu sarkanu sariņu pušķi pakaļgalā (pa gabalu varbūt izskatās, ka tas ir kāds rags pierē) - attiecīgi visai kolorīts. Dabasdati.lv portālā, piemēram, gana regulāri tiek šie kāpuri ziņoti (no 10 ziņojumiem - 8 ir par kāpuriem). Pieaugušie tauriņi gan ļoti maz, jo kā redzams neko diži krāsaini un uzkrītoši tie nav - dienas laikā tādu ieraudzīt ir ļoti liela veiksme. Šis konkrētais eksemplārs ir tēviņš - uz to norāda ķemmveida antenas, kas ir piemērotas mātītes 'sasmaržošanai'. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEihb7-bqiQGQnKZV3FMjXDfpcGCJ8PZOYB4u3XtL6a5bskLLYwoTQmOii_3_bULQ8N7r5yV9KotvTRsADEkCnFEjnnaRb91gSFAWQnISY3vuX80jpv0ezO-FqTCZGAACHTBQD33CBezU5w/s1600/blogs516_Acronicta_alni.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEihb7-bqiQGQnKZV3FMjXDfpcGCJ8PZOYB4u3XtL6a5bskLLYwoTQmOii_3_bULQ8N7r5yV9KotvTRsADEkCnFEjnnaRb91gSFAWQnISY3vuX80jpv0ezO-FqTCZGAACHTBQD33CBezU5w/s1600/blogs516_Acronicta_alni.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Alkšņu pelēkpūcīte </b>(<i>Acronicta alni</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Otra jaunā suga suga ir ievietojama tajā pašā kategorijā - kāpuri ļoti spilgti un pamanāmi (šajā gadījumā melni ar koši dzeltenām joslām un savdabīgiem gariem izaugumiem ķermeņa sānos), bet tauriņi reti redzami. Tā, piemēram, Dabasdati.lv ir 6 ziņojumi par šo sugu un 5 no tiem ir tieši par kāpuriem. Man diemžēl nav šos kāpurus vēl palaimējies redzēt, bet nu varbūt vairāk jāpriecājas tieši par paša tauriņa ieraudzīšanu, ja jau tos tik reti var pamanīt. Šai sugai kāpuru laiks gan vēl ir tikai priekšā - tā ka varbūt šogad, pastaigājot gar alkšņiem (tiesa kāpuri ēd arī citu koku lapas), palaimēsies ieraudzīt arī pašus kāpurus. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhsCg5VR4h8AKLzx5vFJKj3fBTnpPltnuJtaBiCYTcANfsniw36wAehREmoAPb8QtiGx-VhlRi0GLGIMZCn2ZEJzU58pGGe464JMtpGuXzGf-g0NFW7I1pq-VJCHs2yOBk1RMI98kdQdcI/s1600/blogs517_Ptilodon_capucina.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhsCg5VR4h8AKLzx5vFJKj3fBTnpPltnuJtaBiCYTcANfsniw36wAehREmoAPb8QtiGx-VhlRi0GLGIMZCn2ZEJzU58pGGe464JMtpGuXzGf-g0NFW7I1pq-VJCHs2yOBk1RMI98kdQdcI/s1600/blogs517_Ptilodon_capucina.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Cekulainais bērzu zobspārnis</b> (<i>Ptilodon capucina</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Šī nakts atnesa arī papildinājumu manā redzēto zobspārņu 'listē' - cerēju varbūt uz kādu pelēko dakšasti, kas ir iepriekšminētās tauriņu kategorijas [kāpuri ir atpazīstmāki par pašiem tauriņiem], absolūts līderis, bet nu 'nesmādēju' arī cekulaino bērzu zobspārni (<i>Ptilodon capucina</i>)! Kārtējais naktstauriņš, kas laikam mēģina izlikties par kādu mizas gabalu. Vēl jau šogad ir nelielas cerības ieraudzīt arī pelēko dakšasti - jūnijā tā vēl lidojot. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_ee_FLxNOvJgnWfeLlhcFrv6vj0pzIAObR1YBZ5Gib42bTBEttiW0KHtqYq-koPDyW5ZGXwEfwKaDYTZQ105qXkQT7HU2eZ4hfxGX6cJh-x2TgdCwX5_D_za91cmS4tR7KslUyTkWbPE/s1600/blogs518_Laothoe_amurensis.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_ee_FLxNOvJgnWfeLlhcFrv6vj0pzIAObR1YBZ5Gib42bTBEttiW0KHtqYq-koPDyW5ZGXwEfwKaDYTZQ105qXkQT7HU2eZ4hfxGX6cJh-x2TgdCwX5_D_za91cmS4tR7KslUyTkWbPE/s1600/blogs518_Laothoe_amurensis.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pelēkais apšu sfings </b>(<i>Laothoe amurensis</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Patīkams pārsteigums bija šis sfings - pēc skata varbūt atgādina parasto apšu sfigu (<i>Laothoe populi</i>), bet jau uzreiz radās aizdoma, ka šis nebūs viss parastais. Nedaudz konsultējoties ar internātu un nedaudz pabakstot tauriņu, lai šis nedaudz parāda pakaļspārnu pamatnes, manas aizdomas apstiprinājās - palagu apciemojis bija pelēkais apšu sfings (<i>Laothoe amurensis</i>)! Suga interesanta ar to, ka ir sastopama tikai Z-ZA Eiropā (nu un arī tālāk uz austrumiem Krievijā) - uz R ne tālāk par Polijas pašiem austrumiem. Līdz ar šī tāda mūsu reģiona 'specialitāte' par kuru Rietumu kolēģiem varētu būt neliela skaudība. No parastā apšu sfinga atšķiras ar to, ka pakaļspārnu pamatnes ir bez raksturīgā brūngani-oranžā laukuma un nedaudz atšķirīgas spārnu formas (piemēram, spārnu galējā mala ne tik 'cakaina'). </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjjsP6RdLvd0znDerkDUf8x_XiFHdq_RE2FUHX0xGd0yYndxTpGAUD4i_uwt0XUeDxT17Dbe8MFRNayQy6O5EiCiB-Pc88FiSfVDn8VS9lOEBHDX4YHCVd78y9DOmJg_0Tw0IJUWTfpwgc/s1600/blogs519_Acrididae_sp.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjjsP6RdLvd0znDerkDUf8x_XiFHdq_RE2FUHX0xGd0yYndxTpGAUD4i_uwt0XUeDxT17Dbe8MFRNayQy6O5EiCiB-Pc88FiSfVDn8VS9lOEBHDX4YHCVd78y9DOmJg_0Tw0IJUWTfpwgc/s1600/blogs519_Acrididae_sp.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Nepieaudzis sisenis </b>(<i>Acrididae sp.</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Nākošā rītā modos un devos pirmajā dienas kukaiņu bildēšanā! Laikam jau biju gana ierūsējis, jo neko sakarīgu īsti neizdevās notvert kadrā. Veiksmīgākais kadrs droši vien ir šis nepieaugušā siseņa portrets, kur labi redzama galvenā pazīme kā atšķirt siseņus no sienāžiem - pirmajiem ir īsi taustekļi, bet sienāžiem gari, jo gari! </div>
Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-537030817621491772013-02-21T22:49:00.000+02:002013-08-09T18:08:03.883+03:00Bombina bombina - 2. diena<div class="separator" style="clear: both; text-align: justify;">
Kaut kā nevedās man ar rakstu darbiem. Bet nu labi - tagad ar 'Krupju Disko' fonā turpinu gremdēties atmiņās par 'Bombina bombina' piedzīvojumiem. Otrās dienas maršrutā bija plānots ripot atpakaļ uz Daugavpili - gan ar līkumu caur Medumiem un Sventi. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEghYuim1GpzFiIvxaIEiWNQKRQv6eHkQNhals6xoYKgdrEoZlI5TdEdmb145Z-Dv0PQED0FaK5t-8NIGs-0jf79iAKTQ1CowA31VcHZdzjNP8rie7hbNkjD2acJryupb3wZOTBPFopod9w/s1600/blogs488_Apatura_ilia.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEghYuim1GpzFiIvxaIEiWNQKRQv6eHkQNhals6xoYKgdrEoZlI5TdEdmb145Z-Dv0PQED0FaK5t-8NIGs-0jf79iAKTQ1CowA31VcHZdzjNP8rie7hbNkjD2acJryupb3wZOTBPFopod9w/s1600/blogs488_Apatura_ilia.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Apšu zaigraibenis</b> (<i>Apatura ilia</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Jāatzīst gan, ka, dažādu novērojumu ziņā, otrā diena bija nedaudz klusāka nekā pirmā. Varbūt atkal pie vainas bija svelmējošā saule, kas ar savu karsto roku atņēma jebkādu vēlmi apstāties ārpus koku veldzējošām ēnām, vai varbūt nedaudz nogurums lika par sevi manīt. Taču, lai arī kas nebūtu pie vainas, tas pirmajā dienas pusē tomēr netraucēja priecāties par zaigraibeņiem, kas bija jau aktīvi uzsākuši savus ikgadējos lidojumus gar Latvijas mežaini krūmainajām ceļmalām. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEikhEMowqsFVpbygiagEw8FS1-LyBiu2Sa3EjRnsMyx63ocCoPL-s-zm-NgZNTeHTEtYFtGnap2tP1ooyUjyKjhwuRjQ6PbSj82mgCJwUITC9uQszSEmXvwWDGEekgZovdDUuCQVN_9i2M/s1600/blogs489_Apatura_iris.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEikhEMowqsFVpbygiagEw8FS1-LyBiu2Sa3EjRnsMyx63ocCoPL-s-zm-NgZNTeHTEtYFtGnap2tP1ooyUjyKjhwuRjQ6PbSj82mgCJwUITC9uQszSEmXvwWDGEekgZovdDUuCQVN_9i2M/s1600/blogs489_Apatura_iris.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Kārklu zaigraibenis</b> (<i>Apatura iris</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Latvijā ir sastopamas divas zaigraibeņu sugas - apšu un kārklu. Lai arī abas sugas ir iekļautas Sarkanajā Grāmatā, tās tomēr nav aizsargājamas un ir visai bieži sastopamas visā Latvijas teritorijā. Jāsaka gan, ka šajās bildēs man nav izdevies attēlot šo tauriņu daiļāko pusi - spārnu virspusi, kas, atkarībā no tauriņa spārnu leņķa attiecībā pret novērotāju, ik pa laikam iezaigojas ultramarīnzilā krāsā. Izskatās diezgan tropiski! Abas sugas visvieglāk atšķirt gan ir no apakšpuses, kur jāvērš uzmanība pakaļspārna centrālajai daļai - kārklu zaigraibenim tur ir izteikta, kontrastējoši balta šķērsjosla ar nelielu zobiņa tās centrālajā daļā; apšu zaigraibenim centrālajā daļā ir neizteikta, izplūdusi gaišāka josla, bez šāda 'zobiņa'. It kā ļoti vienkārši.</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgm08MYeQLOhY74AJ-dmQwnvetTuJQMmBK0GMRNhM6dIKOoS3exVRrXDmSpNc8Q-itUoPU5ps1r6-M_B2TQ7yNBR2bGJd_lCXNGQehzLd9ujYQ3xpY1ic6qdXfWegjJU4RtxwWgtziVNi0/s1600/blogs490_Lycaena_virgaureae.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgm08MYeQLOhY74AJ-dmQwnvetTuJQMmBK0GMRNhM6dIKOoS3exVRrXDmSpNc8Q-itUoPU5ps1r6-M_B2TQ7yNBR2bGJd_lCXNGQehzLd9ujYQ3xpY1ic6qdXfWegjJU4RtxwWgtziVNi0/s1600/blogs490_Lycaena_virgaureae.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zeltgalvīšu zeltainītis</b> (<i>Lycaena virgaureae</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Saulei kāpjot augstāk, pieturas pauzes kļuva nedaudz retākas - un arī tad g.k. tikai, lai nedaudz atpūstos un ielietu miesās tik ļoti nepieciešamo šķidrumu. Ja konkrētajā pieturvietā bija kas interesants ceļmalā, tad jau uz kādām 5-10 minūtēm paildzināju pieturu. Vienā šādā pauzē kaut kur starp Meduma un Sventes ezeriem ceļmalā ietrāpījās skaista, pasausa pļava ar dažādiem ziedošiem augiem, kas, protams, ir labs nosacījums, lai šī pļaviņa būtu pievilcīga arī dažādiem kukaiņiem. Un tiešām šī pieturvieta nelika vilties - visādu lidoņu bija pārpārēm. Tā, piemēram, varēja forši sabildēt zeltgalvīšu zeltainīšus (<i>Lycaena virgaureae</i>), kuri šķiet tajā Latvijas pusē ir ļoti bieži sastopami. Ir jau gan pietiekami arī citur Latvijā.</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgO8YUeYWKkDDTm-4PwscO64rGgFx-Fy7htQ7EuWqKMN6Quz_yKc6eZImjxS01oD86jujYNtEwIYT31WwymkFVXm0b-2DyFnVfr4DJZFmi-pe1hpe-0ZtbY6Yg6iqHCN2SlyRm3qfL12HI/s1600/blogs491_Zygaena_minos.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgO8YUeYWKkDDTm-4PwscO64rGgFx-Fy7htQ7EuWqKMN6Quz_yKc6eZImjxS01oD86jujYNtEwIYT31WwymkFVXm0b-2DyFnVfr4DJZFmi-pe1hpe-0ZtbY6Yg6iqHCN2SlyRm3qfL12HI/s1600/blogs491_Zygaena_minos.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mārsilu raibspārnis</b> (<i>Zygaena minos</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Taču interesantākie pļaviņas iemītnieki bija naktstauriņi - tiesa tādi nedaudz dīvaini naktstauriņi, kuriem nemaz naktis nepatīk un kuri ir aktīvi tikai dienas laikā. Runa ir par raibspārņiem (Zygaenidae) jeb konkrētāk par mārsilu raibspārņiem (<i>Zygaena minos</i>), kas bija šīs pļaviņas vieni no apdzīvotājiem. Šos daiļos radījumus redzēju pirmo reizi - laikam Latvijas mērogā šie ir kā reizi sastopami tieši dienvidu daļā, tā ka nav brīnums, ka nebiju šos saticis iepriekš. No citām bieži sastopamajām raibspārņu sugām atšķiras ar sarkanajiem plankumiem, kas ir tādi izteikti 'cīsiņveida' nevis vairāk vai mazāk ieapaļi. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbNQ8oixHIQjrwvyo2ZLX-GAYj-JJc_p-h85oh6tKfhLdBPvPHq9TBYj88uPsQXJdgLcgnelRAL_H2kkmDN0v5UFInwVLVzW-PN5uYkflbzSFmIfYL4F151lt9KXyITB80mu1du3N67gs/s1600/blogs492_Milvus_migrans.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbNQ8oixHIQjrwvyo2ZLX-GAYj-JJc_p-h85oh6tKfhLdBPvPHq9TBYj88uPsQXJdgLcgnelRAL_H2kkmDN0v5UFInwVLVzW-PN5uYkflbzSFmIfYL4F151lt9KXyITB80mu1du3N67gs/s1600/blogs492_Milvus_migrans.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Melnā klija</b> (<i>Milvus migras</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Putnu frontē šis brauciens bija visai tukšs. G.k. dēļ tā, ka vienīgo brīvo vietu uz kakla biju atvēlējis fotoaparātam nevis binoklim. Uz to brīdi gadā biju jau 'saķeksējis' 215 sugas tā ka patiesībā nebija nemaz tik daudz potenciāli jaunu sugu gadam, kuras es tur varēju ieraudzīt. Taču viena tomēr trāpījās - un kāda! Nu ok, vaininiece melnā klija (<i>Milvus migrans</i>) jau nav nekas tāds šausmīgi rets - kāda neliela saujiņa (10-30) pāru pie arī mums ligzdo, bet līdz šim biju redzējis tikai 1x Kolkā. Toreiz skats uz putnu bija diezgan štruntīgs - pietiekošs, lai noteiktu sugu, bet nekas vairāk. Tad nu šoreiz putns pārlidoja man tik zemu virs galvas, ka gandrīz vai žoklis atkārās no priekiem! Pat ar 150mm objektīvu izdevās nu ļoti eleganti kadri - noteikti viens no brauciena 'highlihtiem'!</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgFKUDLwhxA3tvl0tT9bWp6UOqKe4n4xgsME_vPPG6e7-Cthc1SwnSN2PbLzG_2KX8-qE4voDl9oer29R1ZwKz-O972maZmRXuV-xRLI1C0eOWbNUnDDZLVQalRiYpaqPPl4B00Z2qDjfY/s1600/blogs493_Pyropteron_triannuliforme.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgFKUDLwhxA3tvl0tT9bWp6UOqKe4n4xgsME_vPPG6e7-Cthc1SwnSN2PbLzG_2KX8-qE4voDl9oer29R1ZwKz-O972maZmRXuV-xRLI1C0eOWbNUnDDZLVQalRiYpaqPPl4B00Z2qDjfY/s1600/blogs493_Pyropteron_triannuliforme.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Skābeņu stiklspārnis</b> (<i>Pyropteron triannuliforme</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Dienvidlatgalei tomēr ir savs, ļoti īpatnējs šarms - ne tikai kultūrvēstures, bet arī dabas ziņā. Ģeogrāfiski šī Latvijas daļa atrodas tieši tik tālu uz dienvidiem, lai tur būtu sastopamas tādas dzīvo organismu sugas, kuras nav atrodamas nekur citur Latvijā. Sarkanvēdera ugunskrupis ir labs piemērs tam. Arī starp kukaiņiem ir vesela virkne sugu kuras, lai ieraudzītu ir jādodas uz to 'pasaules malu'. Taču ir nepieciešama liela veiksme, lai šādas sugas novērotu īsa, pāris dienu ilga velobrauciena laikā. Es visu cerēto tā arī neredzēju, tomēr par veiksmi sūdzēties nevarēju - tā, piemēram, šo skābeņu stiklspārni (<i>Pyropteron triannuliforme</i>) es ieraudzīju kādā no ūdens pauzēm. Apstājos pilnīgi nejauši izvēlētā vietā, paspēru 7,5 soļus no ceļa un tur šis sēdēja uz zieda. Paspēju uztaisīt tikai 3 kadrus un šis projām bija. Pirmais stiklspārnis manā fotoarhīvā! Nemaz tik bieži neizdodas ieraudzīt šos harizmātiskos naktstauriņus, kuri mēģina izlikties par sirseņiem, lapsenēm, odiem un ko tik vēl ne!</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhLMa-k6pu4LY_9574BUBDt9rzDvR1-pjF3ul5meWuF2XML5kReir3ymRLzZeq0YAvTdnL9JLlhCHuJUY8y7Sql8ZxP67_Dzlq1TGN2sqbO9FwzVu5n7p3dgkcfXAHBr7iek-Yv8hPkvzk/s1600/blogs494_Cicindela_arenaria_viennensis.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhLMa-k6pu4LY_9574BUBDt9rzDvR1-pjF3ul5meWuF2XML5kReir3ymRLzZeq0YAvTdnL9JLlhCHuJUY8y7Sql8ZxP67_Dzlq1TGN2sqbO9FwzVu5n7p3dgkcfXAHBr7iek-Yv8hPkvzk/s1600/blogs494_Cicindela_arenaria_viennensis.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;">Smilšvabole <i>Cicindela arenaria</i></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Ne jau tāpat vien biju izvēlējies atpakaļceļu uz Daugavpili veikt caur Sventi. Tur netālu, Sventes karjerā, bija viena no manām brauciena mērķsugām - šoreiz nevis tauriņš, bet gan smilšvabole (<i>Cicindela arenaria viennensis</i>). Biju 'izspiegojis' Arvīda Barševska draugiem.lv galerijā un Daugavpils Universitātes mājaslapā, ka 2011. gadā karjerā pie Sventes ir atklāta otrā zināmā šīs sugas atradne Latvijā - pie tam suga esot sastopama lielā skaitā. Grēks tur neiegriezties, ja jau tik tuvu atrodos. Ieripojot karjerā, saulīte jau sāka nedaudz slēpties aiz mākoņiem, taču biju optimisma pilns. Kādas 5 minūtes staigājos un kaut kā nevienu smilšvaboli nemanīju. Lai arī tās ir ļoti manīgi kukaiņi, kas novērotāju pārāk tuvu nepielaiž, tomēr pamanīt tās parasti var ļoti ātri (g.k. tām paceļoties spārnos turpat no kājapakšas). Staigāju, staigāju, kad sāku kaut kā skatīties - kas tās par nelielām mušiņām, kas man te visu laiku gar kājām lidinās? Liels bija mans pārsteigums, kad izrādījās, ka tās ir manis meklētās smilšvaboles! Kaut kā nebiju gaidījis, ka šī suga būs gandrīz 2x mazāka par citām, biežāk sastopamajām smilšvaboļu sugām. Tālāk jau sākās fotomedības, kurās tomēr neveicās nemaz tik gludi - kaut kādus kadrus dabūju, bet ne ideālus. Tā ka rezultāts manā cīņā ar smilšvabolēm šoreiz drīzāk bija neizšķirts 1:1. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Tālāk plānā bija paskatīties, kas labs darās priežu mežos uz Z no Daugavpils, bet uznāca lietus, kura priekšā nācās kapitulēt un mīties pa taisno uz Daugavpili. Bet kopumā šo braucienu uz Dabas Koncertzāli var raksturot kā ļoti veiksmīgu! Arī šogad noteikti jābrauc raudzīties Dabas Koncertzāli un visu to, kas būs pa ceļam! </div>
Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-19357067856341529042013-02-02T23:57:00.000+02:002013-08-09T18:08:39.749+03:00Bombina bombina - 1. diena<div style="text-align: center;">
Sens, tik sens ir tas stāsts,</div>
<div style="text-align: center;">
Sens, tik sens ir tas laiks,</div>
<div style="text-align: center;">
Kad es braucu uz Demeni,</div>
<div style="text-align: center;">
Dabas Koncertzāli raudzīties..</div>
<div>
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Nu labi, īsti tur atskaņas nesanāk, bet lietas būtību jau tas nemaina - šis bloga ieraksts tik tiešām būs par tik seniem notikumiem, ka gandrīz vai kauns tādas putekļainas atmiņas cilāt (jebšu drīzāk kauns ir par to, ka esmu bijis tik slinks un neesmu par to uzrakstījis jau agrāk). Taču šīs ir gana svarīgas atmiņas, jo šis divu dienu velobrauciens ~140km garumā bija viens no iespaidiem un jaunām sugām bagātākajiem visā 2012. gadā. Varbūt pat labi, ka rakstu ar tādu laika atstarpi, jo tūliņ pēc šī brauciena svaigu emociju iespaidā droši vien būtu tik daudz rakstāmā, ka atkal izplūstu divmetrīgos palagos. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgcEXOV5Mpmz4UiP1UzqVqTaT3orX_cGGsR0b0by_sKsiv1Q4N1MInGKnGCgY6YrMkc0dQ0bpLr_SwLpm1yN7B_Z4CEX6Lvac5bPPoCX7SYznnTx7ISYoTCQ-8zuXK098G-j4huj-i7yLg/s1600/blogs480_Limenitis_camilla.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Sausseržu raibenis (Limenitis camilla)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgcEXOV5Mpmz4UiP1UzqVqTaT3orX_cGGsR0b0by_sKsiv1Q4N1MInGKnGCgY6YrMkc0dQ0bpLr_SwLpm1yN7B_Z4CEX6Lvac5bPPoCX7SYznnTx7ISYoTCQ-8zuXK098G-j4huj-i7yLg/s1600/blogs480_Limenitis_camilla.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sausseržu raibenis</b> (<i>Limenitis camilla</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Par cik braucienam bija gana stingrs maršruts un eventuāli bija arī jāpievienojas kolēģiem, kuri bija izbraukuši pāris dienas iepriekš (tātad kavēties īpaši nevarēja), tad atkal visa mana uzmanība tika pievērsta objektiem, kurus, neiztērējot dārgo laiku, var viegli ieraudzīt arī no velosipēda (g.k. tie bija tauriņi). Šāda taktika tīri labi 'strādāja', jo visa brauciena laikā atsevišķas sugas (piemēram, lielo skābeņu zeltainīšus, kārklu un sausseržu raibeņus) redzēju vairāk kā visā savā iepriekšējā dzīvē. Šai taktikai gan arī ir sava 'tumšā puse' - pēc tam diemžēl nespēju atsaukt atmiņām precīzi kurās 140km maršruta vietās daļa no šiem novērojumiem tika veikta, lai tos varētu daudz maz korekti sabakstīt iekš' Dabasdati.lv. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdfJauYZFPQyO-8CF-iE-kVmvdCe19zaGf6U9MA2Xv1Zr3S34dN_Slnjb5b8KNCGovxjlVlnf46jncNSv3GUKPHeX3_EroCtIZm984NTSfbeWZDkZWVbks7iuxSCSTpNW2fxnx_efCfRQ/s1600/blogs481_Anax_parthenope.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Partenopes dižspāre (Anax parthenope)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdfJauYZFPQyO-8CF-iE-kVmvdCe19zaGf6U9MA2Xv1Zr3S34dN_Slnjb5b8KNCGovxjlVlnf46jncNSv3GUKPHeX3_EroCtIZm984NTSfbeWZDkZWVbks7iuxSCSTpNW2fxnx_efCfRQ/s1600/blogs481_Anax_parthenope.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Partenopes dižspāre</b> (<i>Anax parthenope</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Bet nu vērsim pie ragiem! Pirmais interesantais novērojums tomēr bija nevis tauriņš, bet gan spāre! Biju paminies nedaudz uz Sila ezera pusi, kad vienā klajumiņā pamanīju lidojam aizdomīgu spāri. Protams, velosipēds tika nomests ceļa malā un sākās spāres medības! No sākuma izdevās to atkal ieraudzīt augstu virs klajumiņa, bet tas bija ļoti svētīgi, jo tas tikai apstiprināja manas aizdomas - tā bija Partenopes dižspāre (<i>Anax parthenope</i>)! Reta spāru suga, kas Latvijā pirmo reizi tika konstatēta tikai 2008. gadā. Lieki teikt, ka šo spāri līdz šim nebiju redzējis. Pie tam izrādījās, ka tur ir vismaz kādas trīs šīs sugas indivīdi - attiecīgi otrā soļa [šo spāri sakarīgi nofotogrāfēt] izpildīšana kļuva reālāka. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjmRJmZjvrFjFu98FtnxEZNCX1oHHqUWguFZeu-pEIvDTMYG6HcYD3ZOZ7EuSFBwIsFpSfXSt6ykMQ6nFuueGLCdaNN75c3vBJ41sdZRvWrQhqP5OiI6d5xqKhA-VjpaC7hyphenhyphenhx72csTrxw/s1600/blogs482_Anax_parthenope.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Partenopes dižspāre (Anax parthenope)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjmRJmZjvrFjFu98FtnxEZNCX1oHHqUWguFZeu-pEIvDTMYG6HcYD3ZOZ7EuSFBwIsFpSfXSt6ykMQ6nFuueGLCdaNN75c3vBJ41sdZRvWrQhqP5OiI6d5xqKhA-VjpaC7hyphenhyphenhx72csTrxw/s1600/blogs482_Anax_parthenope.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Partenopes dižspāre</b> (<i>Anax parthenope</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
<span style="text-align: justify;">Dzīvē tas gan izrādījās nedaudz sarežģītāk, jo pārsvarā tās tik lidinājās apkārt (kā jau spārēm to pienākas darīt) un pāris reizes izdevās nesekmīgi iztramdīt kādu sēdošu īpatni, kuru pirms tam nebiju ieraudzījis... Gandrīz jau gribēju mest fotoaparātu krūmos, jo nu gluži līdz vakaram tur nevarēju staigāties, kad uzdūros vienai nedaudz iebuktētai Paretnopes dižspārei, kas atļāva man pietuvoties un sekmīgi to sabildēt! Urā - 1:0 manā labā un 45. spāru suga manā sarakstā! Tajā pašā dienā šo sugu manīju vēl Šengeidas ezera apkārtnē un nākamajā dienā arī starp Sventes un Lielo Ilgas ezeru + vēl 2012. gadā bija neliela čupiņa ziņojumu no citām Latvijas vietām, tā ka var laikam teikt, ka šīs suga būs gana strauji 'iekarojusi' Latvijas teritoriju.</span></div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEirPfYM0gb8LrZD5hxA4PosUhUsp1Y1VZJwu3zIW3q6hkWYIdLFJkOVNONtic-ABxEfP7xdcNo78e2ylewAA2KnOqaphbvAs0nPdZoX0qEKguEggquAoL0ROhumcaQF_rcAdfxMaFMEFyQ/s1600/blogs483_Heteropterus_morpheus.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Spogulīšu rensgalvītis (Heteropterus morpheus)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEirPfYM0gb8LrZD5hxA4PosUhUsp1Y1VZJwu3zIW3q6hkWYIdLFJkOVNONtic-ABxEfP7xdcNo78e2ylewAA2KnOqaphbvAs0nPdZoX0qEKguEggquAoL0ROhumcaQF_rcAdfxMaFMEFyQ/s1600/blogs483_Heteropterus_morpheus.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Spogulīšu resngalvītis</b> (<i>Heteropterus morpheus</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Taču ar to savu veiksmi vēl nebiju izsmēlis - turpat netālu no spāres vietas uz ceļa pie peļķes bija sasēdusies čupa ar dažādiem tauriņiem. Galvenokārt tur bija dažādi zilenīši, taču uz brīdi piestājot, atklākju, ka starp tiem sēž arī manis ilgi, jo ilgi gaidītais spogulīšu resngalvītis (<i>Heteropterus morpheus</i>)! Prieks neaprakstāms, jo manā uztverē šis ir viens no daiļākajiem dienastauriņiem! Izdevās arī šo ļoti forši sabildēt, jo tas izrādījās tāds mazliet flegmatisks un no ceļa nekur tālu prom nelidoja. Jo labāk man - 87. dienastauriņu suga manā kontā! Interesanti, ka līdzīgi kā ar Partenopes dižspāri, šo sugu turpmākajā maršrutā redzēju vēl kādas divas reizes, kas gan varbūt ar nav nekāds brīnums, jo suga Latvijā nav pārāk reta. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjLdvSWGRjc4KRcmOGZxa5h4PYsbWeHEItIuTXY_I5Na36Kfgs1QTBE9_OehLS1a6_q20nooU5fVNOQwPXkCFHxMerHuVCnLxS4gCDraTrG9cJzDwn_zACv0pZ10SW4uNh4jM_ALVsJ-xk/s1600/blogs484_Melitaea_phoebe.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Dzelzeņu pļavraibenis (Melitaea phoebe)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjLdvSWGRjc4KRcmOGZxa5h4PYsbWeHEItIuTXY_I5Na36Kfgs1QTBE9_OehLS1a6_q20nooU5fVNOQwPXkCFHxMerHuVCnLxS4gCDraTrG9cJzDwn_zACv0pZ10SW4uNh4jM_ALVsJ-xk/s1600/blogs484_Melitaea_phoebe.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Dzelzeņu pļavraibenis</b> (<i>Melitaea phoebe</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Savu brauciena maršrutu patiesībā biju centies izstrādāt tā, lai potenciāli būtu iespēja ieraudzīt kādas 3-4 neredzētas tauriņu sugas un spogulīšu resngalvītis bija viena no tām. Vēl šajā braucienā cerēju ieraudzīt ceļteku pļavraibeni, dzelzeņu pļavraibeni un lielo silsamteni. Ceļteku pļavraibenis nevienā no potenciālajām vietām tā arī neatradās, bet savādāk bija ar dzelzeņu pļavraibeni. Turpat blakus spogulīšu rensgalvītim uz ceļa pamanīju aizdomīgu pļavraibeni, taču situāciju strauji saasināja pa ceļu strauji braucoša mašīna. Daudz laika domāt nebija, bet par laimi šoreiz nostrādāja kaut kāda sestā maņa un uzreiz metos klāt tauriņam tā, lai to no ceļa paspētu 'nodzīt' pirms mašīnas - ar tādu doma, ka tad es varētu precīzāk izsekot tam, kur tas pēc tam nolaižas. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhy-_8Q3gNz_QuVTAfP1AfsBuxQ1M5x9kyjYIY5J54guAv9YDIzDwPX24FWu89Qfodt5kYr_db5Fway_D7Rk82eoeFJFGWbsNZv8nOa0VpyqnwVPRlvVpPJLzvzLdw-syQsig-HJz7GGUE/s1600/blogs485_Melitaea_phoebe.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Dzelzeņu pļavraibenis (Melitaea phoebe)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhy-_8Q3gNz_QuVTAfP1AfsBuxQ1M5x9kyjYIY5J54guAv9YDIzDwPX24FWu89Qfodt5kYr_db5Fway_D7Rk82eoeFJFGWbsNZv8nOa0VpyqnwVPRlvVpPJLzvzLdw-syQsig-HJz7GGUE/s1600/blogs485_Melitaea_phoebe.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Dzelzeņu pļavraibenis</b> (<i>Melitaea phoebe</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Un šīs mazliet neadekvātās darbības nostrādāja perfekti - tauriņš pacēlās, nolaidās pļavā kādus padsmit metrus no ceļa malas, kur mašīna to vairs netraucēja, un varēju to sākt rūpīgāk apskatīt. Liels bija prieks saprotot, ka tas tiešām bija cerētais dzelzeņu pļavraibenis (<i>Melitaea phoebe</i>)! Arī šis indivīds bija gana flegmatisks un nelikās manis traucēts. Otrā jaunā suga vienā dienā! No citām pļavraibeņu sugām visvieglāk atšķirt pēc priekšspārnu virspuses, kur ārmalas šūnu rindā, trešā šūna no apakšas ir izteikti lielāka/garāka nekā pārējās šūnas. Protams, ir arī citas pazīmes, bet nu šī ir tāda uzkrītošākā. Suga Latvijā varbūt nav pārāk bieži sastopama - taču praktiski tikai valsts DA daļā. Un atkal - šo sugu turpmākajā maršrutā redzēju vēl vienu reizi, kas tīri labi apliecina velosipēda priekšrocības dažādu tauriņu sugu konstatēšanā (spēj tik atcerēties, kur to visu esi redzējis, ja ir garš maršruts).</div>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3LnBST3YWsiwD2cvQ9gR6O5z_G_nXhZ2lA88ZLcSgatRaRi1EtOtLB8KMu3hNSbGJPLjneqszq5n9TKyzXscdFPr-gTAShX9P7khvz8TmqucxSbjxmj-uN6hp3i61bQNAj_e2ibZJKLs/s1600/blogs486_Lycaena_dispar.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Lielais skābeņu zeltainītis (Lycaena dispar)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3LnBST3YWsiwD2cvQ9gR6O5z_G_nXhZ2lA88ZLcSgatRaRi1EtOtLB8KMu3hNSbGJPLjneqszq5n9TKyzXscdFPr-gTAShX9P7khvz8TmqucxSbjxmj-uN6hp3i61bQNAj_e2ibZJKLs/s1600/blogs486_Lycaena_dispar.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lielais skābeņu zeltainītis</b> (<i>Lycaena dispar</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Ja atgriežas pie tām sugām, kuras izdevās redzēt ļoti bieži, tad tik tiešām lielos skābeņu zeltainīšus (<i>Lycaena dispar</i>) varēja astkatīties līdz nelabumam. Brīžiem pat radās tāda sajūta, ka šie tur ir katrā pļavā, kur ir kaut kādas no lielajām skābeņu sugām. Protams, ļoti palīdz arī tas, ka šo sugu ir ārkārtīgi viegli atpazīt lidojumā, kad to zilganā spārnu apakšpuse un oranžā spārnu virspuse (tēviņiem) 'duras acīs' jau no diezgan liela attāluma un nav pat jāsamazina ātrums, lai to droši noteiktu. Lai arī suga ir īpaši aizsargājama (g.k. dēļ tā, ka citur Eiropā tā ir kļuvusi vairāk vai mazāk, bet tomēr diezgan reta), pie mums tā ir samērā bieži, vietām pat ļoti bieži sastopama. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhafGOXP6-9cILPMKgE_LQTgnBhsxtSBOh2ZiyJ_t8tFCptW0WoMetrEoVDTREWQnTPZf7B3JIeWSabz13nWz-BttT6cLmrl8He7buMS4jPweMtg3RAuJJlgqKk54RuOaJUkySvLJEjDp8/s1600/blogs487_Bombina_bombina.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Sarkanvēdera ugunskrupis (Bombina bombina)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhafGOXP6-9cILPMKgE_LQTgnBhsxtSBOh2ZiyJ_t8tFCptW0WoMetrEoVDTREWQnTPZf7B3JIeWSabz13nWz-BttT6cLmrl8He7buMS4jPweMtg3RAuJJlgqKk54RuOaJUkySvLJEjDp8/s1600/blogs487_Bombina_bombina.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sarkanvēdera ugunskrupis</b> (<i>Bombina bombina</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Šī velobrauciena kulminācija bija Dabas Koncertzāle, kas šajā (jeb nu jau pērnajā) gadā bija veltīta sarkanvēdera ugunskurpim (<i>Bombina bombina</i>), kas Demenes apkārtnē (vieta, kur notika pats koncerts) ir samērā bieži sastopams. Par to izdevās pārliecināties arī pašam - vispirms Kumbuļu ciemā (nejaukt ar slavenajiem Kombuļiem), kur no grāvja dziedošais infantilais pupuķis izrādījās bija sarkanvēdera ugunskrupis, un arī vēlāk brauciena laikā, kad sarkanvēdera ugunsrkupjus izdevās dzirdēt vēl kādās trijās vietās. Vienā peļķē lauka vidū bija diezgan iespaidīgs koris - tā pieticīgi rēķinot vismaz kādi 15 dziedoši īpatņi, bet noteikti ka bija krietni vairāk. Ar šo interesanto lopiņu bildēšanu, gan gāja grūtāk, jo tiklīdz kā es Kumbuļos pietuvojos pavisam tuvu grāvim, tā šis beidza dziedāt un ienira. Sasodīti tramīgs lopiņš izrādās. Šoreiz par labu nospēlēja tas, ka izrādās biju savus kolēģus apsteidzis un Kumbuļos bija kāda lieka stunda, ko tad izmantoju guļot pie ugunskrupja grāvja cerībā, ka šis kaut kur netālu varētu iznirt. Tiešā tuvumā gan neparādījās, bet nu iemūžināt tomēr izdevās - nu ļoti jau harizmātisks radījums. Latvijā sastopams tikai pašos Latgales un Zemgales dienvidos - taču lokāli samērā parasts. </div>
<div>
<br /></div>
<div>
Tā nu atlika tik vēl aizripot līdz Dabas Koncertzālei (kas bija lieliska) un turpināt mīt otru pusi no maršruta nākamajā dienā. Bet par to - nākamajā bloga ierakstā (cerams rīt). </div>
Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-64840605455797866382013-02-01T03:29:00.002+02:002013-08-09T18:09:34.488+03:00Putnu janvāris 2013 = 107!<br />
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj30DTO0JkArL476nRsfWOAF9g4SMi2qkk4xSw7Ox4usZJsCBQnWh2kewE1Gv_xFkROE-fYXoufOZWiCjp30z4NWawzgB0SyE1Da4I5ogpoGNVuuVDH-dJRE8RoD1BL2DWtZVX4WekRl7w/s1600/blogs514_Janvara_putni.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Putnu Janvāris 2013"><img border="0" height="427" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj30DTO0JkArL476nRsfWOAF9g4SMi2qkk4xSw7Ox4usZJsCBQnWh2kewE1Gv_xFkROE-fYXoufOZWiCjp30z4NWawzgB0SyE1Da4I5ogpoGNVuuVDH-dJRE8RoD1BL2DWtZVX4WekRl7w/s640/blogs514_Janvara_putni.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Putnu janvāris 2013</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Janvāris ir noslēdzies! Un kas par mēnesi šis ir bijis - traks putnu janvāris! Īsāk sakot - mans labākais putnu janvāris, jo iepriekšējo savu janvāra rekordu (92) izdevās pārspēt par veselām 14 sugām, sasniedzot gana cienījamu skaitli - 107 (saraksts lapas labajā pusē)! Patiesību sakot, nemaz uz ko tādu necerēju, bet, dienām ejot un sugām 'birstot' manā listē, jutu, ka iekļūt '100-nieku' klubiņā ir pavisam reāli un tad jau 'āķis lūpā'! Jāsaka, ka foto ziņā nedaudz slinkoju, bet nu šādi tādi vērtīgāki putni kadrā tomēr tika un tāpēc tomēr salipināju kolāžu 'Saldus stilā'.<br />
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Kas tad bija vērtīgākie novērojumi? Protams, ka pirmkārt vērtīgākās ir jaunās sugas manā dzīves listē. Un šajā janvārī tādas bija veselas četras: Lielā polārkaija, Ausainais cīrulis, Mednis (beidzot!) un Stellera pūkpīle. Otrkārt, tie ir dažādi retie ziemotāji kā, piemēram: Pelēkvaigu dūkuris, Tundras sējas zoss, Dziedātājstrazds, Lapzemes stērstes, Lauku un Sila cīruļi, Niedru stērste, Ziemeļu svilpji, Lielais piekūns, Vistilbe u.c. Treškārt, tās ir parastās, bet teorētiski grūtāk ieraugāmās sugas (vismaz priekš manis): Apodziņš, Trīspirsktu dzenis, Mežirbe, Baltmugurdzenis, Riekstrozis, Meža pūce u.c. Tā ka es jau gribētu teikt, ka veiksme man šoreiz ļoti stāvēja klāt un tā [veiksme] ir viens no priekšnoteikumiem, kas ļauj sasniegtu labu 'ciparu' janvārī.<br />
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Atskatoties var droši teikt, ka potenciālā programma tika izpildīta ja ne gluži maksimāli, tad samērā tuvu maksimumam. Nekad jau visu nevar redzēt. No parastākām sugām, kuras vajadzēja redzēt, iztrūka tikai Brūnkakla gārgale (kuru Kolkā redzēja visi izņemot mani) un Pelēkā dzilna (bez sekmēm izstaigāju gandrīz visus Ropažus). Protams, iztrūka vesela virkne tādu grūtāku sugu, kuras kādā janvāra laika posmā bija 'dabūjamas' ne tikai teorijā, bet arī praksē, piemēram, Laukirbe, Urālpūce, Baltvēderis, Pelēkā pīle, Lauku piekūns, Svītrainā pūce, Ūpis, Lauku balodis, Plukšķis u.c. vēl kādas dažas sugas, bet nu šoreiz tās man izpalika.<br />
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Ja bez veiksmes šajā 'pasākumā' neiztikt, tad vēl būtiskāka komponente garas listes savākšanai ir brīvā laika daudzums. Par cik šoreiz tas man bija atliku likām, tad varēju visai brīvi pārvietoties kādos vien virzienos man ienāca prātā. Kopā rēķinot, no 31 janvāra dienas putnos mērķtiecīgi devos 17 dienas. Gana daudz, bet tajā pat laikā - daudz dienas arī neveiksmīgā kārtā vienkārši nosēdēju mājās atpūšoties = neko nedarot, (sevis attaisnošanai gan jāsaka, ka 5 dienas izdevās sekmīgi noslimot). Tātad, ja nākamgad būs tik pat daudz brīva laika - būs kur pielikt laika optimizācijas 'frontē', jo droši vien, šajā janvārī pavadot dabā vēl kādas 3-5 dienas, pelēkā dzilna noteikti būtu 'ieripojusi' listē un gan jau vēl kāda suga. Bet kā bija tā bija - grēks sūdzēties!<br />
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Jautājums, ko lai dara tālāk? Lai pārspētu šo savu rezultātu, turpmākajos gados būs ļoti pamatīgi jāiesvīst - augstu latiņu esmu pats sev uzstādījis. Būs interesanti! :)</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-30742167602296759932012-12-17T10:00:00.000+02:002013-08-09T18:10:11.293+03:00Tauriņu gaismošana 2012 v0.5<div style="text-align: justify;">
Ja iepriekšējais tauriņu gaismošanas ieraksts bija par labāko 2012. gada gaismošanu, tad nākamo reizi, kad ieslēdzu tauriņu lampu pie vasarnīcas 27./28. jūnija naktī, varētu nosaukt par sliktāko 2012. gada gaismošanu. Tas ne jau tāpēc, ka pa tām gandrīz divām nedēļām tauriņi būtu pazuduši - vienkārši naktstauriņu gaismošanā ļoti liela nozīme tomēr ir laikapstākļiem. Un nepiemēroti laikapstākļi var izbojāt nakti pat vasaras vidū - protams, vissliktāk ir ja līst nepārtraukts lietus, taču arī skaidrs, vēss laiks, piemēram, ar miglu ir ne labāks. Tajā naktī bija otrs variants un tā ietekmē pie gaismas atlidoja kādas 13 lielo tauriņu sugas. Tiesa starp tām bija arī pa kādai jaunai sugai - tā ka galīgi pa tukšo jau nebija.</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiC_kMPjUKVbEfBqoD4fB2Ao-j8cNt616-DRqeZFXdfuCZYkhP87GqMSEklLPsgRyfd7u_iFSre2ebkbM6fWBxP8B6wHVEpVzT8cfiPFthcKxfS8fqooJal1s63371XKaTra4O6fk9dYvo/s1600/blogs476_Cydia_pomonella.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Ābolu tinējs (Cydia pomonella)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiC_kMPjUKVbEfBqoD4fB2Ao-j8cNt616-DRqeZFXdfuCZYkhP87GqMSEklLPsgRyfd7u_iFSre2ebkbM6fWBxP8B6wHVEpVzT8cfiPFthcKxfS8fqooJal1s63371XKaTra4O6fk9dYvo/s1600/blogs476_Cydia_pomonella.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ābolu tinējs </b>(<i>Cydia pomonella</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Vēl pirms lampas ieslēgšanas, verandā uz loga ievēroju tādu nelielu, pelēku tauriņu - protams, ka bildēju tik nost! Izrādījās, ka tas ir sabiedrībā tik ļoti labi zināmais ābolu tinējs (<i>Cydia pomonella</i>)! Pats tauriņš varbūt gan nav tik populārs, jo tomēr biežāk cilvēki saskaras ar tauriņa kāpuriem, kas, ak vai, ir atbildīgi par 'tārpainajiem āboliem', kurus mēs tik ļoti nemīlam. Lai arī pats tauriņš nemaz tik neglīts nav, tomēr visi ābeļu saimnieki to labprātāk savos dārzos neredzētu vispār... </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhkn0vBGCzxZUYn-i3BsEBFug_ALpIIGZYLmytPpHRYatm78wtJidSB01ym26QLVf8fGY6-IiEji0WrXBkshz3HVQr0gQpz4Lyf8LGp2bcwypg8fX82m2YE40Z6r972eCL7YiOQBKBQ_D4/s1600/blogs477_Russina_ferruginea.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Biteņu pūcīte (Rusina ferruginea)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhkn0vBGCzxZUYn-i3BsEBFug_ALpIIGZYLmytPpHRYatm78wtJidSB01ym26QLVf8fGY6-IiEji0WrXBkshz3HVQr0gQpz4Lyf8LGp2bcwypg8fX82m2YE40Z6r972eCL7YiOQBKBQ_D4/s1600/blogs477_Russina_ferruginea.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Biteņu pūcīte</b> (<i>Rusina ferruginea</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
No tiem 'dažiem' naktstauriņiem, kas pie gaismas tomēr atlidoja, nekas tāds ļoti īpašs nav ko izcelt. Nedaudz pasteidzoties priekšā notikumiem, varu atklāt, ka šī bija pēdējā šīs sezonas gaismošanas reize vasarnīcā - un par cik tur biju jau gaismojis vairākas reizes un noteikti plānoju gaismot tur arī turpmākajos gados, tad savilku kopā gan šī gada, gan pāris iepriekšējo reižu rezultātus. Summā man iznāca, ka šajā vietā ir izdevies konstatēt 120 lielo naktstauriņu sugas. Tas noteikti nav ne tuvu maksimumam un, ja nākamgad kādas vairākas reizes cītīgi pagaismošu, tad noteikti pāri 200 sugām vajadzētu tikt un iespējams pat pietuvoties 300. Nākamgad būs vismaz ko darīt. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiGYDIoa-wB_tZdyxXdYZPMU_5A-NF_ayjGgAHzeJQSNCffVIwmNSMH5rXA41UxwOV6Ru_YtDSrVTp8geW6S34N6p4ce51WvCVZZyiQWFfvaRbcvgCznvLpAHCuZYQgbyfnqOq54yTAZ1c/s1600/blogs478_Cochylis_flaviciliana.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Tinējs Cochylis flaviciliana"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiGYDIoa-wB_tZdyxXdYZPMU_5A-NF_ayjGgAHzeJQSNCffVIwmNSMH5rXA41UxwOV6Ru_YtDSrVTp8geW6S34N6p4ce51WvCVZZyiQWFfvaRbcvgCznvLpAHCuZYQgbyfnqOq54yTAZ1c/s1600/blogs478_Cochylis_flaviciliana.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Tinējs </b><i>Cochylis flaviciliana</i></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Arī mikrotauriņi nekādu dižo daudzveidību tajā naktī nepiedāvāja. Tik vien, ka interesanta likās viena tinēju suga - <i>Cochylis flaviciliana</i>, kas ir tāds viens no nedaudzajiem rozā tauriņiem. Var jau teikt, ka rozā krāsa ir tāda meiteņu krāsa un īstiem džekiem nevajadzētu patikt nekam, kas ir rozā, bet es tomēr teikšu, ka tauriņiem šajā krāsā galīgi nav nekāda vaina - tie tomēr ievieš tādas kā 'tropiskas' vēsmas vispārējā naktstauriņu brūngani pelēko, maskējošo toņu kakofonijā. Starp citu šīs sugas latīniskais epitets perfekti raksturo sugas izskatu - 'flavi' nozīmē dzeltens, bet daļa 'ciliana' attiecās uz 'cilia', kas tulkojumā nozīmē skropstas. Šajā gadījumā ar skropstām ir domātas nevis tās, kas ir tauriņam ap acīm, bet gan spārna aizmugurējā malā - un tās tiešām ir dzeltenas! :)</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiDOtsncXQHCTxuetbwblO567apXmACPqfuzRVND0vRhFz3MBXaNkC7V5Zf9uNcGe4KX_5P46I7z3F7T_DvhyDvU0DNbWRSPaCtCO8_A5mnhVSEqq1abEl_0kv2C0OS8xnEaZ_9Hrl7HYs/s1600/blogs479_Aphomia_sociella.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Svilnis Aphomia sociella"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiDOtsncXQHCTxuetbwblO567apXmACPqfuzRVND0vRhFz3MBXaNkC7V5Zf9uNcGe4KX_5P46I7z3F7T_DvhyDvU0DNbWRSPaCtCO8_A5mnhVSEqq1abEl_0kv2C0OS8xnEaZ_9Hrl7HYs/s1600/blogs479_Aphomia_sociella.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Svilnis </b><i>Aphomia sociella</i></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Ja tauriņi šoreiz palagu riņķī negāza, tad kaut ko interesantu jau atkal nācās meklēt telpās - tumsā uz palodzes atradās samērā neuzkrītošs, ap 1,5cm garš tauriņš. Izrādījās, ka tas ir svilnis <i>Aphomia sociella</i>, kuru, tulkojot no citu valodu nosaukumiem, latviski varētu dēvēt par bišu svilni, jo tā kāpuri dzīvo bišu, kameņu un lapseņu ligzdās, kur pārtiek no šūnām, vaska u.c. tur atrodamām lietām. Varētu teikt, ka samērā neraksturīgs dzīves veids priekš naktstauriņa. Pieaugušiem tauriņiem ir novērojams dzimumu dimorfisms - man ir izdevies nofotogrāfēt šīs sugas mātīti. Cerams, ka kādreiz izdosies iemūžināt arī tēviņu - tā teikt, lai ir pilns komplekts! </div>
Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-16822250755018695742012-12-17T00:01:00.003+02:002017-06-15T04:49:32.211+03:00Pukšu alnis<div style="text-align: justify;">
Jūnija otrajā pusē izdomāju mazliet sev neraksturīgi apgūt jaunus apvāršņus - Ziemeļvidzemi! Šoreiz izvēle krita uz man vēl neraksturīgāku lietu kā purvu - konkrēti Pukšu purvu netālu no Valkas. Iemesls tam - senā publikācijā (nu ok, tik ļoti sena nebija - 1970tie vai 80tie laikam) atradu informāciju, ka tur ir bijis novērots purva brūnulis (<i>Erebia embla</i>) - Latvijā ļoti reta, ziemeļnieciska dienastauriņu suga, kuru es, protams, vēl līdz šim nebiju redzējis. Papētīju, ka Valkas vilciens izbrauc gana agri un arī atpakaļ tajā pat dienā brauc, dodot man uz vietas pavadīt kādas 8h - pilnīgi pietiekami foršam izbraucienam ar velosipēdu. Tā nu agrā 20. jūnija rītā ripoju uz staciju un cēlu savu uzticamo velozirgu vilcienā. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg0cu-QunUK_hYuSFevFE48PNYnAnBTnH4Lvx08f79b2NWHAWOFfk3Q3MI4aPNqNWKj77q6IUSgqpEtAsVFrnuObgYTXU3VT8gZYhVI99NpuEuK7HXr6kamm0rOI2GtYr6fxXfwHisNxHA/s1600/blogs466_Lopinga_achine.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Gāršas samtenis (Lopinga achine)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg0cu-QunUK_hYuSFevFE48PNYnAnBTnH4Lvx08f79b2NWHAWOFfk3Q3MI4aPNqNWKj77q6IUSgqpEtAsVFrnuObgYTXU3VT8gZYhVI99NpuEuK7HXr6kamm0rOI2GtYr6fxXfwHisNxHA/s1600/blogs466_Lopinga_achine.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Gāršas samtenis</b> (<i>Lopinga achine</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Braucot ar velosipēdu vienīgais mīnuss ir, ka nav pārāk ērti izmantot savu sīklopu bildējamo uzparikti ar divām zibspuldzēm - kaklā pakārt galīgi neērti, bet pie katra teorētiski bildējamā lopiņa to visu ņemt ārā no somas un skrūvēt kopā parasti ir liels slinkums. Par cik šajā braucienā galvenais mērķis tomēr bija tauriņi, tad arī nemaz neiespringu un zibspuldzes visu dienu šķiet tā arī pavadīja somā. Jāsaka, ka tā galīgi nebija sliktākā izvēle, jo jūnijs tomēr ir 'karstākais' tauriņu mēnesis - attiecīgi bildējamo objektu netrūka. Un pat, neskatoties uz to, ka neviena jauna suga priekš manis netrāpījās, izdevās iegūt virkni kadrus, par ko man pašam bija prieks. Piemēram, safočēju savus labākos gāršas samteņa (<i>Lopinga achine</i>) kadrus - suga it kā ne ļoti bieži sastopama un ir manā skaistāko dienas tauriņu TOP5. Vienmēr ir milzīgs prieks to ieraudzīt un vēl jo vairāk jēdzīgi nobildēt, jo šis ir visai manīgs tauriņš, kuram ir ļoti grūti tuvu piekļūt. Šoreiz man palīdzēja blakus papardēm tekošais grāvis, kurā varēja tā smuki ieslīdēt, tādējādi saplūstot ar grāvmalas veģetāciju un nokļūstot tauriņa acu līmenī. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgrzUcnTROc6NJ2AI80NV5MWztgoexxqM-usWPOKkPaJpWiG3Vg8b-LCtFZ-7C4IMQAcKanbKp9MvEkcqaWuDwlqsqwQdDOBidweUg9MyS7uV_Xf4Qu2ScFSO7voeJ-6qWLDyi4RmQMtyU/s1600/blogs467_Colias_palaeno.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Purva dzeltenis (Colias palaeno)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgrzUcnTROc6NJ2AI80NV5MWztgoexxqM-usWPOKkPaJpWiG3Vg8b-LCtFZ-7C4IMQAcKanbKp9MvEkcqaWuDwlqsqwQdDOBidweUg9MyS7uV_Xf4Qu2ScFSO7voeJ-6qWLDyi4RmQMtyU/s1600/blogs467_Colias_palaeno.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Purva dzeltenis</b> (<i>Colias palaeno</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Tuvojoties purvam, nelielā priežu mežiņa klajumiņā parādījās arī pirmie purva vēstneši - purva dzelteņi (<i>Colias palaeno</i>), kas ir gana parasta suga augstajos purvos un purvainos priežu mežos. Par cik šo sugu biju bildējis tikai vienu reizi (<a href="http://upiterans.blogspot.com/2010/06/jubilejas-taurenis-un-eiropa-apdraudeta.html" target="_blank">tā reize pat ir aplūkojama te blogā</a>), tad nekavējoties lavījos tauriņam klāt, kas arī sekmīgi izdevās. Domāju, ka turpmākajās stundās tad noteikti būs vēl kādu labu kadru iespējas ar šo sugu, bet nācās vilties - pašā purvā tos gan redzēju, bet tur tie lidoja mežonīgā (=nenobildējamā) ātrumā. </div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxjz6YlAyc_a9j5S1Lw6kC_rdgBK7urG1g_KQ6YfAQn7LF0Qy1d4ryGabWmO3KkrD5XbSGFf7j_GFqs4hDc3W1K-y1EbNgATTDaF1MEHVXAJDRIs_zfkprRipghKwDTCOYCny-S5CPPao/s1600/blogs468_Ampedus_tristis.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Sprakšķis Ampedus tristis"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxjz6YlAyc_a9j5S1Lw6kC_rdgBK7urG1g_KQ6YfAQn7LF0Qy1d4ryGabWmO3KkrD5XbSGFf7j_GFqs4hDc3W1K-y1EbNgATTDaF1MEHVXAJDRIs_zfkprRipghKwDTCOYCny-S5CPPao/s1600/blogs468_Ampedus_tristis.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sprakšķis</b> <i>Ampedus tristis</i></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Neliela, izdeguša meža fragmenta malā atradu mizgraužu feromonu slazdus, kas izskatās kā baltu, plastmasas piltuvīšu virtenes ar pudelīti galā. To galvenā funkcija acīmredzot ir to mežsaimniecībā nevēlamo mizgraužu noķeršana - tādējādi ierobežojot (kaut vai nedaudz) to skaitu. Taču mizgraužu feromoni pievilina ne tikai pašus mizgraužus, bet arī to ēdājus, kas dabā feromonus izmanto, lai atrastu savus upurus. Tāpat lamatās pēc nejaušības principa var nokļūt vēl kādi kukainīši - tāpēc, ja man gadās dabā ieraudzīt šos slazdus, parasti intereses pēc paskrūvēju nost pudelītes (protams, pieskrūvējot pēc tam atpakaļ) un paskatos vai nav kas rets un interesants iebiris. Šoreiz nepaliku bez guvuma - no vienas pudelītes izdevās izkratīt samērā paretu sprakšķu sugu <i>Ampedus tristis. </i>Pēdējos gados gan ir noskaidrojies, ka Austrumlatvijā šī suga nemaz tik reta nav - taču kādus 5-6 gadus nebiju to redzējis. Vēlāk gan šo sugu redzēju arī purva malā uz priedes baļķīša - tā ka tajā apkārtnē droši vien tiešām nav reta. Jāpiemin gan, ka šī ir viena no visvieglāk nosakāmajām <i>Ampedus </i>ģints sugām - vairākums sugu šajā ģintī ir ar koši sarkaniem segspārniem un to noteikšana, pat pētot vaboli zem binokulāra, var sagādāt (un parasti arī sagādā) lielas galvassāpes. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYpsW9gnVCZ0MpF2hBeZGMETKHBSCZdcLpEbGDTjk4vjewgE4-NzAtnbZ7B7d2xxzgwdZwqEuDVaC6Xbl4mnG5PsS9YrmX_FQ6-dqIjcTSkl1eUmRNYIa7KqCAf15zUD7381H67hHlTbU/s1600/blogs469_Alces_alces.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Alnis (Alces alces) Pukšu purvā"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYpsW9gnVCZ0MpF2hBeZGMETKHBSCZdcLpEbGDTjk4vjewgE4-NzAtnbZ7B7d2xxzgwdZwqEuDVaC6Xbl4mnG5PsS9YrmX_FQ6-dqIjcTSkl1eUmRNYIa7KqCAf15zUD7381H67hHlTbU/s1600/blogs469_Alces_alces.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>"Tev ir kādas problēmas?"</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Beidzot nonācu arī līdz purvam - tas izrādījās nevis klasiskais augstais purvs, bet gan vairāk uz zāļu purva pusi. Sfagni gan tur arī bija - tā ka varbūt pareizāk to būtu saukt par pārejas purvu. Jāatzīst, ka purvus es pazīstu ļoti slikti - un tas ir galvenais iemels zināmām bailēm no tiem. Tā teikt, ja nezinu kur pareizāk to kāju likt, tad labāk neriskēju. Arī Pukšu purvā es tā uzmanīgi pa maliņu pažļankājos, bet dziļāk nelīdu. Nedaudz gan pabridos, bet manu entuziasmu ātri vien nokāva viens no purva iemītniekiem - gigantisks alnis, kas pabāza savu galvu nieka dažu desmitu metru attālumā no manis! </div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEghNU___FZ4JLeEYfvg426u2OgRFYBklt3BvNbB1HWFVplqQbH_OpWQpjLGdcXisE1XJebNegjxi8ZsIwbfMebO-ijsIteV1KyZ6yerwH3j9RW7TmpNciVT2AIGiMs2XeytaB4ATNrwZ3I/s1600/blogs470_Alces_alces.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;" title="Alnis (Alces alces) Pukšu purvā"><strike></strike></a></div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjyYsv8Vai8WcLsjfbKF4_2A6_pGk2V2AU1gQyWQGgfPCRLWXbYdh5DJ5t3s3Yrq-ae6LqA0ih_qjK1iilKlAvPi9rtdo2Vr4ulL4o0i3z-aNuffA0e03EpgTZeysLKc1HM-S4TplwIv8M/s1600/blogs470_Alces_alces.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjyYsv8Vai8WcLsjfbKF4_2A6_pGk2V2AU1gQyWQGgfPCRLWXbYdh5DJ5t3s3Yrq-ae6LqA0ih_qjK1iilKlAvPi9rtdo2Vr4ulL4o0i3z-aNuffA0e03EpgTZeysLKc1HM-S4TplwIv8M/s1600/blogs470_Alces_alces.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pukšu alnis dodas pareizā virzienā - prom no manis!</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Tā kā arī aļņu dabu es ne visai labi pazīstu, manuprāt, loģisks bija mans solis... jeb mani daudzie ātrie soļi meža virzienā, kur uz cietas zemes vismaz jutos nedaudz komfortablāk. Trīcošām rokām nomainīju makro objektīvu pret kaut ko nedaudz garāku un tā klusiņām mēģināju lopu iemūžināt. Pa šo laiku alnis bija slinki pieslējies kājās un, ķīvīšu pāra pavadīts, laiski stampājās pa purvu sev vien zināmā virzienā. Drīz jau šis bija gana attālinājies no manis, lai es justos gana drošs, lai spertu atkal savu kāju purvā. Tauriņu meklēšana gan nevedās - pa kādam purva sīksamtenim, kāds aizdomīgs purvraibenis, kāds purva dzeltenis, taču visi nenobildējamā attālumā. Paklausījos kuitalas tālumā un izlēmu, ka nav ko purvu vairāk izaicināt un devos alnim pretējā virzienā - nelielas purva pussaliņas virzienā. Cerēju, ka tur varbūt izdosies novērot kādu tauriņu kāri barojamies ar vaivariņu ziediem. </div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjlbWFc9Tc0zdsWB7pL_2l_tn7XJyvCW5NaDUhYH1kT8SQRK2fYXRQwSm4rzC4xzGxgX06dyDlj0UzpNeq9NQ08-pM5ax7sN45vRZcaC0tnaE9zZaav57IoYgymlmSFetX8Kd42KIFmAsc/s1600/blogs471_Pyrgus_malvae.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Parastais resngalvītis (Pyrgus malvae)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjlbWFc9Tc0zdsWB7pL_2l_tn7XJyvCW5NaDUhYH1kT8SQRK2fYXRQwSm4rzC4xzGxgX06dyDlj0UzpNeq9NQ08-pM5ax7sN45vRZcaC0tnaE9zZaav57IoYgymlmSFetX8Kd42KIFmAsc/s1600/blogs471_Pyrgus_malvae.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Parastais resngalvītis</b> (<i>Pyrgus malvae</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
No raibeņiem diemžēl nebija ne miņas, taču nedaudz pasmadzeņot lika šis resngalvītis - nu tik netipiski tas izskatījās uz apkārtējo vaivariņu un purvainā mežiņa fona, ka sāku pat domāt par, tālāk uz ziemeļiem sastopamo, resngalvīti <i>Pyrgus centaureae</i>. Galu galā, ja jau pie mums ir konstatētas tādas ziemeļnieciskas sugas kā mazais un lielais purvraibenis (<i>Clossiana frigga, C.freija</i>), kuru izplatības areāli ir visai līdzīgi minētā resngalvīša areālam, tad kāpēc gan lai pie mums nevarētu būt aizķēries<i> </i>arī <i>P.centaureae</i>? Tiesa pie mums šāda suga līdz šim nav konstatēta. Diemžēl (lai arī visai loģiski) vēlāk mājās neko vairāk par parasto resngalvīti (<i>Pyrgus malvae</i>) neizdevās man izspiest... Uz vietas purvā manas domas par resngalvīti gan pārtrauca aizdomīgs troksnis, kas tuvojās manā virzienā...</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgraPYunv1aMKXvk3Ix4mO7JZDtLQwTJiPhhUlEMusQoSWonnzBmYa4fF22-hsMELHNhEsqvsSRGe7IsYT5u4_6b07iAXG18h1LU8565b4iyybfvo3io8HJ3cSyGo1RNYR_FYK1SFdv8oA/s1600/blogs472_Alces_alces.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Alnis (Alces alces) Pukšu purvā"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgraPYunv1aMKXvk3Ix4mO7JZDtLQwTJiPhhUlEMusQoSWonnzBmYa4fF22-hsMELHNhEsqvsSRGe7IsYT5u4_6b07iAXG18h1LU8565b4iyybfvo3io8HJ3cSyGo1RNYR_FYK1SFdv8oA/s1600/blogs472_Alces_alces.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>ATKAL VIŅŠ!?</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Kaut ko 'nelāgu' juzdams, es sāku virzīties atpakaļ uz meža pusi. Labā, kreisā, labā, kreisā, skats pa labi, alnis 20m attālumā soļo tādā pat virzienā, labā, krei... atkalviņšāāā??!! Momentā pietupos, atkal ar trīcošām rokām nospiedu pāris kadrus un sāku atsvaidzināt atmiņā stāstus par briesmīgajiem aļņiem, kas ar kājām var mierīgi nospārdīt cilvēku, un citas jaukas domas. Tajā brīdī negantais lops beidzot 'iegāja vējā', sajuta manu sviedru aromātu (šajā momentā svīdu es ne pa jokam) un, protams, ņēma kājas pār pleciem. Maniem nerviem ar to pietika un taisnā ceļā devos pie sava velosipēda un, atpakaļ neskatoties, stūmos atpakaļ uz ceļa. Tagad tā retrospektīvi skatoties, droši vien, ka rīkojos pārāk 'bailīgi' un vismaz vienā no gadījumiem palaidu garām lieliskus aļņa kadrus, bet nu lai piedod man visi aļņi, cūkas un lāči - jūs man nepatīkat! </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhjZalbpZJb0tceQEh2ffuKb0gmiisJiWZqlAR4ZNQwIg7kHHoas08omB410O3iMfUm2Rs_uN-_65uruVvrO7NoT-OIhoOdqzJ_zzfugi9H9Vn7Ff2LB9IwLs5XXIjm_1N8bNG1tOxTHoU/s1600/blogs473_Chalcophora_mariana.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Lielā krāšņvabole (Chalcophora mariana)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhjZalbpZJb0tceQEh2ffuKb0gmiisJiWZqlAR4ZNQwIg7kHHoas08omB410O3iMfUm2Rs_uN-_65uruVvrO7NoT-OIhoOdqzJ_zzfugi9H9Vn7Ff2LB9IwLs5XXIjm_1N8bNG1tOxTHoU/s1600/blogs473_Chalcophora_mariana.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lielā krāšņvabole </b>(<i>Chalcophora mariana</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Ticis atpakaļ sev daudz komfortablākā biotopā, varēja atkal pievērsties patīkamākai nodarbei par aļņu vērošanu - kukaiņu fotogrāfēšanai. Diena bija ļoti saulaina un jau tās sākumā man izdevās novērot vienu no siltummīlošajām krāšņvaboļu sugām - lielo krāšņvaboli (<i>Chalcophora mariana</i>). Tādās karstās dienās tām ļoti patīk sēdēt uz mirušām priedēm bez mizas - tā sauktajām sudraba priedēm. Tās ir visai lielas vaboles (ap 3cm) un, nedaudz piešaujot aci, uz priežu stumbriem ir pamanāmas jau pa lielu gabalu. Tā nu es lēni ripinājos gar vienu izcirtumu un jau no velozirga segliem pamanīju vienu minētās sugu indivīdu. Šis izcirtums pēc pirmā acu uzmetiena bija kā radīts šai sugai - gan ar daudzām priežu kritalām, gan stāvošiem priežu stumbeņiem. Un krāšņvaboļu tiešām bija daudz - izdevās saskaitīt veselus 15 gab. un tās noteikti nebija visas, kas tur slēpās! Tik lielā skaitā tās nebiju redzējis pat Kolkas apkārtnē, kur šī suga ir visai parasta. Lai arī lielā krāšņvabole skaitās LSG suga, tomēr Latvijā tā nav pārāk reti sastopama - jāmeklē tikai piemērotos biotopos: vecos, sausos priežu mežos. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdEGxTFDJALCPdvOYEdUOlxLPvtXObBtCDCpFQlGNJy9TSZx5yERa-weh_vvPul7ctIA6vC_PF0eABkICTYw71oX7XnuWuSGVhEqp-2AqpMIyVlitENMc6LbFixc0D3M73oDICQThapGU/s1600/blogs474_Myrmeleon_formicarius.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Parastā skudrulauva (Myrmeleon formicarius)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdEGxTFDJALCPdvOYEdUOlxLPvtXObBtCDCpFQlGNJy9TSZx5yERa-weh_vvPul7ctIA6vC_PF0eABkICTYw71oX7XnuWuSGVhEqp-2AqpMIyVlitENMc6LbFixc0D3M73oDICQThapGU/s1600/blogs474_Myrmeleon_formicarius.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Parastā skudrulauva</b> (<i>Myrmeleon formicarius</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Tajā pašā izcirtumā izdevās ieraudzīt citu interesantu, samērā reti redzamu kukaini, kas vairumam ļaužu noteikti atgādinātu spāri. Taču, ja paskatās uz šī kukaiņa galvu, tur var ieraudzīt divus garus taustekļus, kas ir viena no labākajām pazīmēm kā atšķirt parasto skudrulauvu (<i>Myrmeleon formicarius</i>) no spāres! Otra raksturīgā pazīme ir skudrulauvas lidojums, kas salīdzinājumā ar veiklajām spārēm, izskatās ļoti lēns un neveikls. Švakā lidojuma dēļ, pieaugušās skudrulauvas parasti neriskē lidot pa dienu, kad tās ir viegls laupījums putniem, un ir aktīvas naktī - attiecīgi arī cilvēki tās ierauga daudz retāk. Plašāka atpazīstamība sabiedrībā, protams, ir skudrulauvu kāpuriem, kuru <a href="http://upiterans.blogspot.com/2011/05/zokli-iv.html" target="_blank">veidotās piltuvītes un kāpuru žokļi</a> droši vien skudrām rādās naktīs murgos.</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiEvcX9kkVDoufKFYcyllL6WmZDNR8loRGBGMQARX-HahqcQB2Od5YKt-3DufAr_q9VEXr3h45CSzRQOZEFFs6K-GQo57LCPTfQ4NfDlb8aNhn-wKp3g7lg82VSn-TLDJ8IzCVZohYzpTU/s1600/blogs475_Aricia_artaxerxes.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Tumšbrūnais zilenītis (Aricia artaxerxes)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiEvcX9kkVDoufKFYcyllL6WmZDNR8loRGBGMQARX-HahqcQB2Od5YKt-3DufAr_q9VEXr3h45CSzRQOZEFFs6K-GQo57LCPTfQ4NfDlb8aNhn-wKp3g7lg82VSn-TLDJ8IzCVZohYzpTU/s1600/blogs475_Aricia_artaxerxes.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Tumšbrūnais zilenītis </b>(<i>Aricia artaxerxes</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Lai arī uz lielceļa sanāca izbraukt ātrāk nekā bija plānots (ar pirkstiem nerādīšu, kurš pārnadzis bija pie tā vainīgs), laiku zudumā nelaidu. Valkas šosejas malā atradās neliels izcirtums, kura mala savukārt bija tāda kā neliela tauriņu paradīze. Katrā ziņā tajā nelielajā 50x10m joslā īsā laika sprīdī izdevās saskaitīt kādas 10 tauriņu sugas, starp kurām bija arī tāds līdz šim retāk redzēts tauriņš kā tumšbrūnais zilenītis (<i>Aricia artaxerxes</i>). Nosaukums diezgan paradoksāls, jo šīs sugas spārnu krāsojums nevienam no dzimumiem nav zilganā krāsā. </div>
<div style="text-align: justify;">
Beigās meklēto tauriņu [purva brūnuli] tā arī neatradu, taču šis 'apvāršņa paplašināšanas' izbrauciens noteikti bija vairāk nekā izdevies - pat ar visu Pukšu alni! </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-18148465363150866782012-12-15T21:33:00.000+02:002017-06-15T04:50:51.156+03:00Labākā tauriņu gaismošana 2012!<div class="separator" style="clear: both; text-align: justify;">
Pēc viena vakara izlaizšanas, nākamo gaismošanas 'sesiju' uzrīkoju naktī no 18. uz 19. jūniju. Atgriezos atkal vasarnīcā, bet šoreiz lampu pārliku citā vietā - ar skatu uz tuvīno mežiņu. Pavasarī šī pozīcija man atnesa gana labu rezultātu. Laiku arī solīja tīri piemērotu - daļēji apmākušos un pietiekami siltu. Vienīgais, ka naktī vējš solījās parādīties. Nu neko - ar nepacietību slēdzu iekšā gaismu, sagatavoju grāmatas, piezīmju bolciņu un atlaidos izlaižamajā krēslā palagam otrajā pusē. Un sāku gaidīt... Nu labi - nedaudz meloju, jo laikam tomēr gāju nedaudz TV palūrēt un pie palaga atgriezos pēc kādas pusstundas, taču kā atgriezos tā tur arī paliku praktiski līdz rītam, jo sugu bagātība mani pārsteidza nesagatavotu! Kopā blociņā pieķeksēju ap 150 eksemplārus no ~60 dažādām sugām! Noteikti labākā nakts manā gaismošanas 'karjerā'. Bet tas vēl būtu mazākais - vispatīkamāk pārsteidza tieši sugu sastāvs, jo kājau minēju pie <a href="http://upiterans.blogspot.com/2012/05/taurinu-gaismosana-2012-v01.html" target="_blank">v0.1 ieraksta</a> - šķirstot noteicēju acīs vienmēr iekrīt kādas sugas, kuras gribētos ieraudzīt arī dabā... Tad nu lūk - tajā naktī tādas lidoja 'čupām'!</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi658la68XZU0oJoyv_D6el_tWZu0fFdyohbGd1IULcvouGUv-HKT_GVht7eFmkTvZKvIXdp9wsnABA9DZwQzyS9AOlHowAJ0ES8W7L8vyp3CDTIRUw3ivBzTZrc6hxnwFNcVf7BEXrUlo/s1600/blogs454_Leucodonta_bicoloria.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Baltais bērzu zobspārnis (Leucodonta bicoloria)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi658la68XZU0oJoyv_D6el_tWZu0fFdyohbGd1IULcvouGUv-HKT_GVht7eFmkTvZKvIXdp9wsnABA9DZwQzyS9AOlHowAJ0ES8W7L8vyp3CDTIRUw3ivBzTZrc6hxnwFNcVf7BEXrUlo/s1600/blogs454_Leucodonta_bicoloria.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Baltais bērzu zobspārnis</b> (<i>Leucodonta bicoloria</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div style="text-align: justify;">
Kā viena no pirmajām 'sapņu' sugām atlidoja baltais bērzu zobspārnis<b> </b>(<i>Leucodonta bicoloria</i>)! Nu ļoti elegants tauriņš - man jau tie baltie pūkainie vispār patīk (līdzīgi kā zaļi krāsotie tauriņi). Oranžais zīmējums tikai izskatās tā it kā būtu nodilis - tāds tas šim tauriņam tiešām ir. Sākumā gan šis eksemplārs īsti negribēja nomierināties un vairākas reizes pat nozuda kaut kur tumsā, bet beigās tomēr atrada sev patīkamu vietiņu arī uz palaga, kur tad varēju kārtīgi papriecāties par viņu.<br />
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhcGVIpHWpg8qEukPk5m83t0ejBqw2QzmG-d-DnyibM608JH_s00Xe5ulF1wx35KdF3dU-1qiOgv95BDXUKg_YAByiQKL0795KQVeHNK61BZ_-4btUefXVtrERTODQ_VT1unPy4W2R-3-U/s1600/blogs455_Plagodis_dolabraria.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Liepu sprīžmetis (Plagodis dolabraria)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhcGVIpHWpg8qEukPk5m83t0ejBqw2QzmG-d-DnyibM608JH_s00Xe5ulF1wx35KdF3dU-1qiOgv95BDXUKg_YAByiQKL0795KQVeHNK61BZ_-4btUefXVtrERTODQ_VT1unPy4W2R-3-U/s1600/blogs455_Plagodis_dolabraria.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Liepu sprīžmetis</b> (<i>Plagodis dolabraria</i>)</td></tr>
</tbody></table>
</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div style="text-align: justify;">
Otra suga, kuru es ļoti vēlējos ieraudzīt dabā ir liepu sprīžmetis (<i>Plagodis dolabraria</i>). Nezinu kāpēc tieši, bet šīs sugas spārnu zīmējums mani ir fascinējis jau kopš pirmās reizes, kad to ieraudzīju tauriņu grāmatā - tās daudzās, gareniskās šķērssvītras un violetie akcentiņi. Ļoti atšķirīgs no vairākuma citu sprīžmešu sugu. Nav jau nekāda retā suga, bet nav jau tiem tauriņiem (un vispār jebkuram citam dzīvam organismam) jābūt obligāti retiem, lai būtu prieks tos ieraudzīt!</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjXyifZO40XoeRqGzjpo90mfxppoaFUjTd5tjd82SP5lMbenKaXJlZX5qcwg-_TMlAMXI1d1sfhns8BdT67HFAhMd_Va1Y1qnkMNDHNbHMrQvUGHmZTmwCt-52JKA8w4e9tugCyDP_0UvA/s1600/blogs456_Rhyparia_purpurata.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Purpura lācītis (Rhyparia purpurata)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjXyifZO40XoeRqGzjpo90mfxppoaFUjTd5tjd82SP5lMbenKaXJlZX5qcwg-_TMlAMXI1d1sfhns8BdT67HFAhMd_Va1Y1qnkMNDHNbHMrQvUGHmZTmwCt-52JKA8w4e9tugCyDP_0UvA/s1600/blogs456_Rhyparia_purpurata.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Purpura lācītis</b> (<i>Rhyparia purpurata</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Tā, piemēram, purpura lācītis (<i>Rhyparia purpurata</i>) ar spilgti dzelteno un sarkano spārnu salikumu arī nav nekas rets, bet tā klātbūtne vienmēr padara 'dzīvi pie palaga' nedaudz krāsaināku. To gan var attiecināt uz lielu daļu no lācīšu sugām (izņemot varbūt ķērpjlācīšiem), jo lācīšu dzimtā (<i>Arctiidae</i>) daudzas sugas ir krāšņas. Tiesa daļa no tām krāšņajām sugām Latvijā diemžēl ir ļoti reti sastopamas - tā ka atliek vien priecāties par biežāk sastopamajām sugām.</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEihSTRPOpAaDxfPuNCL2Xki-qlg0X7WoGaDfRwwCyqAxpZ2vHMuAYDqYVzgTXEctfRc7YkzMdG2fRgij-P-3DqS1095dT95v5L7g-A24EM4UBUCMbSA3OA8TIQbSwXKnKe3bC01JNz6hys/s1600/blogs457_Ecliptopera_capitata.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Tumšbrūnais sprigaņu lapsprīžmetis (Ecliptopera capitata)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEihSTRPOpAaDxfPuNCL2Xki-qlg0X7WoGaDfRwwCyqAxpZ2vHMuAYDqYVzgTXEctfRc7YkzMdG2fRgij-P-3DqS1095dT95v5L7g-A24EM4UBUCMbSA3OA8TIQbSwXKnKe3bC01JNz6hys/s1600/blogs457_Ecliptopera_capitata.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Tumšbrūnais sprigaņu lapsprīžmetis </b>(<i>Ecliptopera capitata</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
No sprīžmešiem nedaudz man galvu palauzīt lika šis tumšbrūnais sprigaņu lapsprīžmetis (<i>Ecliptopera capitata</i>) - vienkārši manā Lielbritānijas tauriņu grāmatā šāda suga nebija attēlota... Jā, tas ir viens no mīnusiem, ka pašas foršākās naktstauriņu grāmatas ir g.k. priekš Lielbritānijas reģiona, kas atsevišķos gadījumos, kad mēģina noteikt sugu, kas tur nav attēlota, var arī aizvest 'neceļos'. Par laimi šai sugai tas oranžais ķermenis ir pārāk raksturīg pazīme, lai to varētu sajaukt ar kādu citu sugu - attiecīgi nedaudz paskatoties internetā, ātri vien izdevās noskaidrot tauriņa piederību. Suga arī nav nekas rets un droši vien ir sastopama visur kur aug meža spriganes (<i>Impatiens noli-tangere</i>).</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgis4hFJVaHN55Q5-ST9YS-iT4sWjPdvbjtLlXOjLJHNjja93RGWZ-g8lF5OUZiXar1rP2HHqrhinGkFOabrSLtzpCFiCB0uxP8JeozI1Mj5KTN5uu8u0SGCOofEl9GzVeIZS5mjBP340A/s1600/blogs458_Pterostoma_palpina.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Gartaustu zobspārnis (Pterostoma palpina)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgis4hFJVaHN55Q5-ST9YS-iT4sWjPdvbjtLlXOjLJHNjja93RGWZ-g8lF5OUZiXar1rP2HHqrhinGkFOabrSLtzpCFiCB0uxP8JeozI1Mj5KTN5uu8u0SGCOofEl9GzVeIZS5mjBP340A/s1600/blogs458_Pterostoma_palpina.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Gartaustu zobspārnis</b> (<i>Pterostoma palpina</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Cits interesants lopiņš, kuru gan biju 'sagaismojis' arī vienā no iepriekšējām dienām (bet tad tam neiznāca tik skaista bilde), ir šis gartaustu zobspārnis (<i>Pterostoma palpina</i>). Man jau vispār ļoti patīk tās sugām nedaudz nabadzīgākās naktstauriņu dzimtas, kas nav pūcītes un sprīžmeši - piemēram, zobspārņi, vērpēji, mūķenes, lācīši. Šis zobspārnis ir interesants ar to, ka acīmredzot mēģina izlikties par kaut kādu koka gabaliņu nevis tauriņu! :) Jāsaka, ka tas viņam izdodas ļoti labi, jo, lai arī tas ir gana bieži sastopams, dienā to ieraudzīt kaut kur sēžam ir praktiski neiespējamā misija! </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjTV9uxh6Eod-FrElJxnkodE2QamxV-mrxPEK5EgUt7Yv_ggseWhIu7yBokm_7N11T_uHMQRi3x7MxktKfNDc6Uovf3v8B7gHGvZyDwM-q0ZfpA6bgfZQoeGkYdNhgXxJgiw8IJ8QkzNn4/s1600/blogs459_Catarhoe_rubidata.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Sarkanīgais madaru lapsprīžmetis (Catarhoe rubidata)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjTV9uxh6Eod-FrElJxnkodE2QamxV-mrxPEK5EgUt7Yv_ggseWhIu7yBokm_7N11T_uHMQRi3x7MxktKfNDc6Uovf3v8B7gHGvZyDwM-q0ZfpA6bgfZQoeGkYdNhgXxJgiw8IJ8QkzNn4/s1600/blogs459_Catarhoe_rubidata.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sarkanīgais madaru lapsprīžmetis </b>(<i>Catarhoe rubidata</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Es pagaidām piekopju gana laikietilpīgu taktiku naktstauriņu gaismošanā - sēžu līdz rītam pie palaga un vēroju kas jauns atlido. Protams, tas ir labs variants tikai tad, ja nākamajā rītā nav agri jāceļas. Biežāk naktstauriņu pētnieki tomēr izmanto citas metodes - automātiskos pašķērājus vai kādu citu metodi, kas ļauj pašam pētniekam izgulēties (vai vismaz nedaudz pagulēt) un tauriņu guvumu tad ievērtēt no rīta. Bet sēdēšana blakus arī sniedz zināmas priekšrocības - piemēram, var ieraudzīt tos tauriņus, kas atlido un nosēžas kaut kur netālu no lampas. Tāpat prieku sasniedz katra jaunā suga, kas atlido - piemēram, šīs nakts otrajā pusē varēju papriecāties par pilnīgi svaigu sarkanīgo madaru lapsprīžmeti (<i>Catarhoe rubidata</i>). Pat interneta attēlos reti kurš šīs sugas īpatnis ir tik svaigs un nenobružājies!</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhZx-k5KmN85yZKZ3iPLr2SVXmc5y7Va8RI-Eb_L9MOLNEmDLRe5fN4vnvW1huVBLtpSlzdDJvBsC0tdcygGEZiox9-GH5_9wW_kXx9Nb4bc3VQ1IMeub7UAHeZk1lSncGF4PG30Rp_eY8/s1600/blogs460_Ancylis_badiana.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Tinējs Ancylis badiana"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhZx-k5KmN85yZKZ3iPLr2SVXmc5y7Va8RI-Eb_L9MOLNEmDLRe5fN4vnvW1huVBLtpSlzdDJvBsC0tdcygGEZiox9-GH5_9wW_kXx9Nb4bc3VQ1IMeub7UAHeZk1lSncGF4PG30Rp_eY8/s1600/blogs460_Ancylis_badiana.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Tinējs</b> <i>Ancylis badiana</i></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Labi, te visi iepriekšējie tauriņi bija tā saucamie 'makro-naktstauriņi', bet katru gaismošanas reizi atlido arī vesela 'kaudze' mazo 'mikro-naktstauriņu'. Vairākumam cilvēku tie visi izskatās pēc kaut kādām 'kodēm', kas tā stereotipiski raksturojas kā 'nesmuki' un neinteresanti kukaiņi. Taču tā gluži nav - ja pielien tiem tauriņiem mazliet tuvāk (vai paskatās uz tiem caur lielāku palielinājumu), tad atklājas, ka liela daļa sīkaliņu spārnu zīmējumu dažādībā nemaz nezaudē saviem lielākajiem brāļiem un māsām. Tā, piemēram, šis tinējs <i>Ancylis badiana</i>, manuprāt, ir tam labs piemērs - tikai kādu 5-6mm garumā, bet daiļš bez gala! </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjVOThSy_YqcBIwfw43_WMJNcGXOQLxDibD4XrrsRVOy9vLMt3nHvOsPMIdV3zWT8NX_UV_t-gVRG83xQvfQi_91i1Zs9cPzD7DQDCsPs8oyDZqkJANo9ABqZOhuc0F-xC4BNvynkn54U8/s1600/blogs461_Habrosyne_pyritoides.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Aveņu vilnkājis (Habrosyne pyritoides)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjVOThSy_YqcBIwfw43_WMJNcGXOQLxDibD4XrrsRVOy9vLMt3nHvOsPMIdV3zWT8NX_UV_t-gVRG83xQvfQi_91i1Zs9cPzD7DQDCsPs8oyDZqkJANo9ABqZOhuc0F-xC4BNvynkn54U8/s1600/blogs461_Habrosyne_pyritoides.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Aveņu vilnkājis</b> (<i>Habrosyne pyritoides</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Bet nu atpakaļ pie 'lielajiem brāļiem' - vēl nav izsmelts viss tās nakts interesanto radījumu klāsts! Ja jau runājam par segspārnu rakstainumu, tad aveņu vilnkājis (<i>Habrosyne pyritoides</i>) šajā kategorijā noteikti nav 'pēdējais ciemā'! Īsti gan nevaru saprast kādu funkciju pilda šis krāsojums - kāda koka mizu/ķērpjus jau gluži šis nemēģina atdarināt. Kaut gan tas varbūt tā tikai šķiet, ka uz tāda fona tas būtu viegli pamanāms - gan jau tāpat ir gana neuzkrītošs. Vismaz māte Daba jau noteikti nebūs izveidojusi tādu krāsojumu, kas sugai nāktu par sliktu. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg4W_8uiBUNJmjOq27RSx2nWjTIa0yDPbTqRlf6aN0Di8JMNjAQyGH2S0B5ttUWBeeGnjSLLabhKnBfo1sVHhHG353yRkD4WJDh_Whoq8XR2VUUILufPX5h8AgOgwpQpI9pWt-u_AMFtlQ/s1600/blogs462_Opisthograptis_luteolata.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Vilkābeļu sprīžmetis (Opisthograptis luteolata)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg4W_8uiBUNJmjOq27RSx2nWjTIa0yDPbTqRlf6aN0Di8JMNjAQyGH2S0B5ttUWBeeGnjSLLabhKnBfo1sVHhHG353yRkD4WJDh_Whoq8XR2VUUILufPX5h8AgOgwpQpI9pWt-u_AMFtlQ/s1600/blogs462_Opisthograptis_luteolata.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vilkābeļu sprīžmetis</b> (<i>Opisthograptis luteolata</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Lai arī dzeltenu krāsu vairāk ir pierasts asociēt ar dienas tauriņiem (citrontauriņš, dzelteņi, piemēram), tomēr arī starp naktstauriņiem tā ir gana plaši pārstāvēta. Viens no tādiem ir vilkābeļu sprīžmetis (<i>Opisthograptis luteolata</i>), kas gan nav nekas rets. Kā reizi dažus metrus no gaismošanas vietas arī auga vismaz viena vilkābele - varbūt no turienes bija atlidojis. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhoQokB9HO3Qbs8MPBnKzEFEklm57cirWXLxkJlqIo5E6FBMAWYlneP2_gQenjX37yrKP-BfT040xw420w0mPOO_DX_-8itkQ-qwdEooaprWFWRD2MuI2y8A9On8yCEkUm0dqq3rxvSNFs/s1600/blogs463_Angerona_prunaria.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Mainīgais alkšņu lapsprīžmetis (Angerona prunaria)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhoQokB9HO3Qbs8MPBnKzEFEklm57cirWXLxkJlqIo5E6FBMAWYlneP2_gQenjX37yrKP-BfT040xw420w0mPOO_DX_-8itkQ-qwdEooaprWFWRD2MuI2y8A9On8yCEkUm0dqq3rxvSNFs/s1600/blogs463_Angerona_prunaria.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mainīgais alkšņu sprīžmetis</b> (<i>Angerona prunaria</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Tā vidēji rēķinot, sprīžmeši galīgi nav nekādi lielie tauriņi - vairums sugu, patiesībā, ir visai nelielas izmēros (it īpaši grūti nosakāmie <i>Eupithecia </i>ģints ziedsprīžmeši). Tomēr ir pa kādai lielākai sugai ar - dažādi koksprīžmeši, piemēram. Viens no lielākajiem ir mainīgais alkšņu sprīžmetis (<i>Angerona prunaria</i>), kas ir gana parasta suga un, sava lielā izmēra dēļ, nereti tiek pamanīts arī dienā, kad to iztraucē no kādas tā slēptuves augājā. Tas pat var likt to noturēt par kādu dienastauriņa sugu. Starp citu, šādos šaubīgos gadījumos dienastauriņus no naktstauriņiem var viegli atšķirt pēc antenām - dienastauriņiem to galā vienmēr būs paplašinājums (vālīte), kamēr naktstauriņiem antenu gals vienmēr ir smails - pie tam tās nereti (it īpaši dažādu sugu tēviņiem) ir ķemmveida, kas nekad nav novērojams dienastauriņiem. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVuDELsCfigVZJjOW7YleZ_CtJ6sVb6cRRI8Sv4MkUBuCtMTwaPvkKhfh8tHMj-CknbNCLtGNufBkgxVb3VW0uDT5iA0LlcHW3fAOztX_kM31DM6X64qXhAuBbuTA7IRnJxOVjg8NDED0/s1600/blogs464_Charanyca_trigrammica.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Trīssvītru pūcīte (Charanyca trigrammica)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVuDELsCfigVZJjOW7YleZ_CtJ6sVb6cRRI8Sv4MkUBuCtMTwaPvkKhfh8tHMj-CknbNCLtGNufBkgxVb3VW0uDT5iA0LlcHW3fAOztX_kM31DM6X64qXhAuBbuTA7IRnJxOVjg8NDED0/s1600/blogs464_Charanyca_trigrammica.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Trīssvītru pūcīte </b>(<i>Charanyca trigrammica</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Kaut kā šajā ierakstā nav pārstāvēta neviena pūcīte - tā, protams, ir nepieņemama attieksme pret šo sugām bagāto dzimtu. Kā godpilno dzimtas pārstāvi izvirzu šo vienkāršo un ļoti raksturīgo (es pat teiktu - nesajaucamo) sugu ar savam izskatam atbilstošo nosaukumu - trīssvītru pūcīti (<i>Charanyca trigrammica</i>). Abās naktīs, kad gaismoju vasarnīcā, šī suga lidoja diezgan lielā skaitā - tā ka acīmredzot parasta suga. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgNIoBzj03HkD0mWzqWZZt5WFXK3mUg7WneJUZRKjckt8bwwwVJk9WY7HxOd5tm5p-FPtI09L7gSsM4O3YOFa9KR9rFcrPL_CDIyutbJNVvbm4Uuec-Cdzr-0d4LcSH_sEBA25wb-wTw_c/s1600/blogs465_Sterrhopterix_fusca.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Alkšņu makstnesis (Sterrhopterix fusca)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgNIoBzj03HkD0mWzqWZZt5WFXK3mUg7WneJUZRKjckt8bwwwVJk9WY7HxOd5tm5p-FPtI09L7gSsM4O3YOFa9KR9rFcrPL_CDIyutbJNVvbm4Uuec-Cdzr-0d4LcSH_sEBA25wb-wTw_c/s1600/blogs465_Sterrhopterix_fusca.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Alkšņu makstnesis</b> (<i>Sterrhopterix fusca</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Un nobeigumā viens pavisam interesants tauriņš - alkšņu makstnesis (<i>Sterrhopterix fusca</i>). Var teikt, ka makstneši ir tādi kā maksteņu sauszemes brāļi, jo ja maksteņu kāpuri dzīvo ūdenī, kur slēpjas paštaisītās, cauruļveida mājiņās, tad arī makstnešu kāpuri dzīvo līdzīgās cauruļveida mājiņās - tik vien, ka nedzīvo ūdenī. Interesanti, ka pēc kāpuru mājiņām var pat tīri labi noteikt makstneša sugu - līdzīgi kā makstenēm! Vairums makstnešu gan ir izmēros krietni vien mazāki par makstenēm - attiecīgi arī to kāpuri un to veidotās mājiņas ir mazāki, kas nozīmē, ka tie ir nedaudz grūtāk ieraugāmi. Bieži vien to mājiņas tik labi iekļaujas apkārtējā vidē, ka retais iedomājas, ka tai zāles stiebriņu čupiņai pa vidu dzīvo kāpurs. Bet ja kāpurus tomēr vēl var ieraudzīt, tad pieaugušie tauriņi gan ir reti manāmi - vismaz man šis bija pirmais pieauguša tauriņa novērojums. </div>
Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-51248686577763671252012-12-10T20:12:00.000+02:002017-06-15T04:51:35.464+03:00Tauriņu gaismošana 2012 v0.3<div style="text-align: justify;">
Tagad kādu brītiņu blogā turpināsies naktstauriņu tēma, jo laika posmā no 15. līdz 18. jūnijam es tauriņus gaismoju veselas trīs naktis no četrām. Pie tam otro nakti (no 16. uz 17. datumu) izdevās pagaismot ārpus savas vasarnīcas - Dundagas pusē, kur Kubalu skolas muzejā notikās kursabiedru sanākšana par godu maģistratūras izlaidumam. Tā nu es izdomāju, ka derētu apvienot patīkamo (tusiņu) ar lietderīgo (tauriņu gaismošanu), jo tā ēka atrodas tomēr vairāk vai mazāk mežā, līdz ar to bija cerība uz kādām savādākām sugām kā vasarnīcas apkārtnē.</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgCbMe3uQy-m82p70LthwdWncqEnoVSJHz4Hu-E6NnDjX7RcbYUKco4JriW9wjt3G-VwFLz_HcG3CRfwuL7xW6gnYu7_2VM8wuRNLXpZ_A01YHI1E9mKxq76GCWRhGH6TC7IMQGEy2qUGY/s1600/blogs453_Gaismo%C5%A1ana.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;" title="Naktstauriņu gaismošana pie Kubalu skolas"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgCbMe3uQy-m82p70LthwdWncqEnoVSJHz4Hu-E6NnDjX7RcbYUKco4JriW9wjt3G-VwFLz_HcG3CRfwuL7xW6gnYu7_2VM8wuRNLXpZ_A01YHI1E9mKxq76GCWRhGH6TC7IMQGEy2qUGY/s1600/blogs453_Gaismo%C5%A1ana.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Palaga saturs ap plkst. 3:45</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Laika prognoze gan neko labu nesolīja (jeb solīja lietu naktī) - tāpēc neko lielas cerības neloloju, tomēr tālredzīgi centos lampu novietot zem mājas pažobeles, lai solītais lietus nelītu virsū lampai. Tas patiesībā nostrādāja labāk nekā es biju cerējis - tauriņi lidoja uz gaismu pat tad, ka tas lietus tiešām bija sācies! Rezultātā salidoja nedaudz virs 90 lielajiem naktstauriņiem no apmēram 40 dažādām sugām. Priekš lietaina laika - manuprāt, ļoti labs rezultāts. Pat vēl ap 3:45 rītā, kad jau bijusi sākusi aust gaisma, palags izskatījās gana pilns ar tauriņiem.</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXic1NkJ1dQfBfgEY1Pd-BF3aLmay6A8DJsSHGBylJZsIPelkm8CQDsxJnw_9ijtKNYzTyMiHdV8Ub5Kmo7BzRvViIM5z6MAdLVeXNQUxEUSHvjxUSRROAosVjwbui-jHrUKbusA6pH8s/s1600/blogs449_Heterogenea_asella.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Mazais vairogvērpējs (Heterogenea asella)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXic1NkJ1dQfBfgEY1Pd-BF3aLmay6A8DJsSHGBylJZsIPelkm8CQDsxJnw_9ijtKNYzTyMiHdV8Ub5Kmo7BzRvViIM5z6MAdLVeXNQUxEUSHvjxUSRROAosVjwbui-jHrUKbusA6pH8s/s1600/blogs449_Heterogenea_asella.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mazais vairogvērpējs</b> (<i>Heterogenea asela</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
No tādām interesantākajām sugām mani ļoti iepriecināja šis izmērā mazais (mērot gareniski, miera stāvoklī ne lielāks par 1cm) naktstauriņš ar gaisā uzrauto 'dibentiņu', kas ir raksturīga vairogvērpēju (Limacodiade) pazīme. Latvijā ir tikai 2 šīs dzimtas sugas - lielo vairogvērpēju jau es biju redzējis un Dundagā tad man izdevās satikties ar otru sugu - mazo vairogvērpēju<b> </b>(<i>Heterogenea asella</i>). Interesanti, ka arī citur Eiropā nav sevišķi daudz vairāk sugu (pašos dienvidos vēl kādas pāris sugas), jo šīs dzimtas pārstāvji ir pārsvarā tropu joslas iemītnieki. Mazā vairogvērpēja kāpuri barojas ar dažādu platlapju (ozolu, dižskābāržu, kļavu), reizēm arī bērzu lapām un esot reti sastopams visā Latvijas teritorijā.</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4rd28srN4FBehr36S8GY7d8PMaTc-Yz8P850sdQYzfaK9liI5IXQSgJw08UOJGUiYKoLd-yikA2BoUMIOI1fupbo1RbsEC80OOa2q8Aui_lq-GTySsY8LJ5AQynGsaq7lMwUpJTtLXuI/s1600/blogs450_Hydrelia_flammeolaria.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Dzeltenais alkšņu lapsprīžmetis (Hydrelia flammeolaria)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4rd28srN4FBehr36S8GY7d8PMaTc-Yz8P850sdQYzfaK9liI5IXQSgJw08UOJGUiYKoLd-yikA2BoUMIOI1fupbo1RbsEC80OOa2q8Aui_lq-GTySsY8LJ5AQynGsaq7lMwUpJTtLXuI/s1600/blogs450_Hydrelia_flammeolaria.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Dzeltenais alkšņu lapsprīžmetis</b> (<i>Hydrelia flammeolaria</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Ja iepriekšējā ierakstā iznāca tāds spēcīgs uzsvars uz pūcītēm, tad šoreiz vairāk pievērsīšos otrai sugām bagātākajai grupai - sprīžmešiem (Geometridae). Grūti gan pateikt, kurus (pūcītes vai sprīžmešus) ir vieglāk noteikt - laikam jau tomēr pūcītes priekš manis pagaidām ir nedaudz sarežģītākas. Kaut gan arī starp sprīžmešiem ir gana daudz sarežģītu 'kumosu' (piemēram, <i>Eupithecia </i>ģints ziedsprīžmeši). Par laimi šis dzeltenais alkšņu lapsprīžmetis<b> </b>(<i>Hydrelia flammeolaria</i>) ir no tām sugām, kuru noteikšana grūtības nerada - citas līdzīgas sugas nemaz īsti nav. Suga šķiet visai parasta, ja vien kaut kur netālu aug alkšņi.</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiLYTIZFmbDPHfuoMKjm0Zdj4uRdIPeTR0_nuIfowJ2h-q3Z4Xg7ahRlIpw1McK_LHbM6HyboTkSqZk0zkMHf3tN1s3NKxV0elICbIwupPH57MjE6eAmAIje6GgOg04QTgsl46i8TkFb58/s1600/blogs451_Euphyia_unangulata.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Virzu lapsprīžmetis (Euphyia unangulata)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiLYTIZFmbDPHfuoMKjm0Zdj4uRdIPeTR0_nuIfowJ2h-q3Z4Xg7ahRlIpw1McK_LHbM6HyboTkSqZk0zkMHf3tN1s3NKxV0elICbIwupPH57MjE6eAmAIje6GgOg04QTgsl46i8TkFb58/s1600/blogs451_Euphyia_unangulata.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Virzu lapsprīžmetis</b> (<i>Euphya unangulata</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Virzu lapsprīžmetis (<i>Euphyia unangulata</i>) savukārt ir no tā 'grūtāk nosakāmā' sugu apcirkņa. Kaut gan viss jau laikam atkarīgs no acs trenētības, jo it kā, lasot tās pazīmes grāmatā, viss kļūst gana skaidrs un viegli saprotams. Tā, piemēram, no līdzīgām sugām šo var atšķirt pēc spārna centrālās tumšās joslas apakšējās malas, kas ir tāda 'zig-zag veida' veidota no taisniem nogriežņiem. Citām sugām tā apakšējā mala prasti ir krietni viļņaināka, ar zobainiem izvirzījumiem, nekonkrētāka vai kā citādi savādāka - ne tik 'pareizi izlauzīta'. Tāpat arī šai tumšajai joslai sekojošā, kontrastējoši baltā josla ir gana raksturīga - citām sugām tā nebūs tik gaiša (piemēram, ar viļņainu šķērslīniju), nebūs tik vienmērīgi plata utml. Tā ka varbūt tomēr šī suga nemaz nav tik grūti atšķirama? Reta katrā ziņā, tā neesot - Latvijā visai bieži.
</div>
<div style="text-align: justify;">
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJtHCQ5aKGALtnY3MPSqxRh0wX4VUxtfxQrYgcxjlQh4AVPNSU3Zd31PUEPgD3GYLOyfwjy-WNpvZsxvnOyzdEkHWn1Xp-aaR6xGWCB_Tf81WnrXokz1nkgNInTlOEbjxMAo9xkByoycs/s1600/blogs451_Venusia_blomeri.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Vīksnu lapsprīžmetis (Venusia blomeri)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJtHCQ5aKGALtnY3MPSqxRh0wX4VUxtfxQrYgcxjlQh4AVPNSU3Zd31PUEPgD3GYLOyfwjy-WNpvZsxvnOyzdEkHWn1Xp-aaR6xGWCB_Tf81WnrXokz1nkgNInTlOEbjxMAo9xkByoycs/s1600/blogs451_Venusia_blomeri.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vīksnu lapsrīžmetis</b> (<i>Venusia blomeri</i>)</td></tr>
</tbody></table>
No citiem sprīžmešiem man vēl patika šis vīksnu lapsprīžmetis<b> </b>(<i>Venusia</i>(=<i>Discoloxia</i>) <i>blomeri</i>) ar raksturīgi pelēcīgajiem spārniem un brūnganiem to galiem - tā it kā būtu iemērcis tos krāsas bundžā. Arī neesot nekas rets (sastopams samērā bieži), bet arī tā bija jauna suga priekš manis - tāpat kā iepriekšējās divas un vesela virkne citu sugu, kas paliks ārpus šī bloga ieraksta. Tā ka man jau šķiet, ka tajā naktī to patīkamo ar lietderīgo izdevās savienot ļoti veiksmīgi! </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjVjz_1sAChZn-n1gXuYJWWCHbg6IvavVqvGPQ1laziaz-l2BYBaUqMNAFg1lOZQi3JqYZZRZxk7sEEG9NfWBEZ92hu0iE8FwNKWYvCCPnWEtISfwWaqtNykd4xot8ob9C8HdyPFOtNsHE/s1600/blogs452_Bufo_bufo.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Parastais krupis (Bufo bufo)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjVjz_1sAChZn-n1gXuYJWWCHbg6IvavVqvGPQ1laziaz-l2BYBaUqMNAFg1lOZQi3JqYZZRZxk7sEEG9NfWBEZ92hu0iE8FwNKWYvCCPnWEtISfwWaqtNykd4xot8ob9C8HdyPFOtNsHE/s1600/blogs452_Bufo_bufo.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Parastais krupis</b> (<i>Bufo bufo</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Starp citu, bez dažādiem tauriņiem, makstenēm, vabolēm u.c. bezmugurkaulniekiem pie tauriņu lampas var novērot arī citas dzīvās radības, kas ierodas, lai pamielotos ar gaismas pievilinātajiem, neko ļaunu nenojautošajiem, lopiņiem. Parasti gan tie ir dažādi putni, kas rīta cēlienā salido un aplasa nu jau neaktīvos naktstauriņus, bet gana raksturīgi ciemiņi ir arī dažādi abinieki - it īpaši krupji. Tā, piemēram, šajā naktī (ievēroju gan tos tik no rīta, kad palika nedaudz gaišāks) saskaitīju veselus trīs brangus krupjus, kuriem tad sarīkoju nelielu fotosesiju blāvajā, rīta gaismiņā. </div>
Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-34758516994404189692012-12-06T22:29:00.003+02:002017-06-15T04:52:10.518+03:00Tauriņu gaismošana 2012 v0.2<div style="text-align: justify;">
Jā, neiet man 2012. gada otrajā pusē ar blogošanu... Nu nekas - varbūt decembris viesīs kādas izmaiņas? Šis tas jau ir aizķēries no vasaras par ko uzrakstīt - piemēram, par naktstauriņu gaismošanu! Par pirmo gaismošanas reizi jau <a href="http://upiterans.blogspot.com/2012/05/taurinu-gaismosana-2012-v01.html" target="_blank">rakstīju</a> - tad aprīļa beigās centos iepazīt tādas vairāk pavasara sugas. Otrā reize pienāca vairāk nekā pēc mēneša - 16. jūnijā. Laiks, ja pareizi atminos bija tīri pieklājīgs tauriņu gaismošanai - laikam gan ne pārāk silts, bet ne ekstremāls. Rezultātā šķiet sagaismoju nedaudz vairāk par 100 tauriņiem no apmēram 40 sugām (tādām, kuras es spēju noteikt), kas man šķita tīri daudz. Tā teikt, tādam iesācējam kā man bija pat ļoti interesanti. Par visiem jau te, protams, nerakstīšu, bet izcelšu tikai kādas atsevišķas sugas.</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgvEiXHDlc5bs7KnSSbKdHVUGOMpy5zrl7UhDv5AI6FsxDkU-icn3ItHmVRiVL-ZQxIW4epEuyYJKae7eKEudQJSPEO8ssJRYwOJK51VG4mkXz4m7_T1bkvGpOJhVgo35Lj8syQzezUBYQ/s1600/blogs444_Cossus_cossus.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Vītolu urbējs (Cossus cossus)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgvEiXHDlc5bs7KnSSbKdHVUGOMpy5zrl7UhDv5AI6FsxDkU-icn3ItHmVRiVL-ZQxIW4epEuyYJKae7eKEudQJSPEO8ssJRYwOJK51VG4mkXz4m7_T1bkvGpOJhVgo35Lj8syQzezUBYQ/s1600/blogs444_Cossus_cossus.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vītolu urbējs </b>(<i>Cossus cossus</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: justify;">
<span style="text-align: justify;">Tā, piemēram, liels prieks bija sastapt šo pelēkraibo milzeni (bildē gan to izmēru nevar tik ļoti saprast - būs Jums jātic man uz vārda, ka bija liels!) - </span><span style="text-align: justify;">vītolu urbēju</span><b style="text-align: justify;"> </b><span style="text-align: justify;">(</span><i style="text-align: justify;">Cossus cossus</i><span style="text-align: justify;">). Pieaugušu tauriņu redzēju pirmo reizi - līdz šim biju redzējis tikai kāpuru, kas patiesībā ir gana populārs arī plašākā sabiedrībā. "Populārs" tādēļ, ka tas ir izmēros ļoti liels, gaļīgi trekns, tumši sarkanbrūnā krāsā un bieži vien redzams rāpojam savā nodabā kaut kur pa ceļu - tāds 'monstriņš' iekrīt acī arī vienkāršiem cilvēkiem, kuri nav 'traki uz dabu'. Attiecīgi tad šo skaisto kāpuru bildes tīmeklī parādās visai bieži. Tā , piemēram, </span><a href="http://www.dabasdati.lv/" style="text-align: justify;">www.dabasdati.lv</a><span style="text-align: justify;"> no 23 ziņojumiem par šo sugu - 16 ir tieši ziņojumi par kāpuriem! Suga patiesībā ļoti interesanta, jo to kāpuri (līdzīgi kā citiem urbējiem) ir vieni no retajiem tauriņu kārtas pārstāvjiem, kas pārtiek no koksnes, nevis, piemēram, augu lapām. Šīs sugas kāpuri dzīvo novājinātu lapkoku (apšu, bērzu, vītolu u.c.) koksnē, kur tie var pavadīt pat vairākus gadus (parasti trīs līdz četrus), kas priekš tauriņa ir ļoti ilgs laika posms un vairāk varētu atbilst kādas lielas vaboles dzīves cikla garumam. Tāds lūk interesants lopiņš.</span></div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcncjVeFpgxQiKlFuKvXRdTopqprB2Jl-P_SeI00p4JZbQjd7ZEb6DIF-GDuQoXfWQr_PQGfO9vDhIxnMSJXDCX9uuWs66glJGtHfv3oTc0yjG_oOYcOd_MJUwmPjpU-p6xVJUXBK69IM/s1600/blogs445_Elaphria_venustula.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Retēju pūcīte (Elaphria venustula)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcncjVeFpgxQiKlFuKvXRdTopqprB2Jl-P_SeI00p4JZbQjd7ZEb6DIF-GDuQoXfWQr_PQGfO9vDhIxnMSJXDCX9uuWs66glJGtHfv3oTc0yjG_oOYcOd_MJUwmPjpU-p6xVJUXBK69IM/s1600/blogs445_Elaphria_venustula.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Retēju pūcīte </b>(<i>Elaphria venustula</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Starp citu, naktstauriņus tādā nezinātniskā veidā parasti iedala divās grupās - makro-naktstauriņos (pūcītes, sprīžmeši, sfingi utt.) un mikro-naktstauriņos (tinēji, sviļņi, dažādas kodes utt). Priekš manis pagaidām, kamēr tikai apgūstu šo naktstauriņu pasauli, interesantākie ir tie lielākie tauriņi, jo tur sugu ir mazāk (kaut gan 800+ sugas tāpat ir ļooti daudz, lai tajās ļoti viegli varētu apmaldīties) un tie tomēr ir vieglāk nosakāmi (kas gan arī ir ļoti nosacīti). Tāpēc tās 'sīkaļas' es reizēm uz baltā palaga ignorēju un pievēršu uzmanību tik kaut kad pašās nakts beigās, kad nekas jauns vairs īsti nelido. Bet lūk - izrādās, ka tādā veidā var palaist garām arī kādu sugu, kas skaitās pie šiem makro-tauriņiem. Šis nelielais tauriņš attēlā, kas pēc pirmā acu uzmetiena man atgādināja kādu no tinējiem, izrādās ir retēju pūcīte (<i>Elaphria venustula</i>)! Nu galīgi neizskatās pēc pūcītes es Jums teikšu!</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVnMMvtNBxErl6fuJS-STtYTcFgEIG1yR5cG9t2-koRGPbgq6ZOhE8XG44xnKuOl9rnzpEYtFk68YelbLS2Tsxwu-QAQ_CXRDqdMp9MJH8pZYfGYl8QCL8Zp2bG6ForR6q7GW_M-apIxc/s1600/blogs447_Parascotia_fuliginaria.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Piepju pūcīte (Parascotia fuliginaria)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVnMMvtNBxErl6fuJS-STtYTcFgEIG1yR5cG9t2-koRGPbgq6ZOhE8XG44xnKuOl9rnzpEYtFk68YelbLS2Tsxwu-QAQ_CXRDqdMp9MJH8pZYfGYl8QCL8Zp2bG6ForR6q7GW_M-apIxc/s1600/blogs447_Parascotia_fuliginaria.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Piepju pūcīte</b> (<i>Parascotia fuliginaria</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div style="text-align: justify;">
Arī šis nākamais tauriņš nemaz neizskatās pēc pūcītes, vai ne? Esmu vienmēr pie pirmās iespējas citiem stāstījis (krogos, uz ielas u.c... Nu labi - joks, protams. To ir nācies stāstīt tikai pie kukaiņu lampas), ka pūcītes no sprīžmešiem var viegli atšķirt, jo lielākā daļa sprīžmešu spārnus tur plakaniski izvērstus uz sāniem, bet pūcītes tā nekad nedara! Bet dabā jau laikam vienmēr pastāv kādi izņēmumi - un izrādās arī starp pūcītēm ir tāda piepju pūcīte (<i>Parascotia fuliginaria</i>), kas spārnus tur tādā pašā vīzē kā sprīžmeši. Tā nu es cietu kapitulāciju, mēģinādams noteikt šo sugu šķirstot sprīžmešu sadaļu grāmatā, bet par laimi nemetu plinti [grāmatu] krūmos un, turpinot šķirstīt, atradu šo brīnumu blakus dzeltenajai grīšļu pūcīte. Sugas nosaukums, starp citu, tiešām atbilst patiesībai, jo piepju pūcītes kāpuri tiešām barojas ar piepēm, kas arī ir visai (vai pat ļoti) neraksturīgi priekš tauriņiem.</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrAeXf7KiSYvpMHs0PMUTcCHrBhM_KFR4lqCUjROYXjpmGt0GZXiPW4xDIbkPyBvf5-l7_1OkN_7h2J-IyHKsgG9TRZnT_qFaKRrlwryzRfmMxJFmVxtFGgesmvN3Rbi6HIOCTA2IeaaM/s1600/blogs448_Agrotis_exclamationis.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Izsaucēja laukupūcīte (Agrotis exclamationis)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrAeXf7KiSYvpMHs0PMUTcCHrBhM_KFR4lqCUjROYXjpmGt0GZXiPW4xDIbkPyBvf5-l7_1OkN_7h2J-IyHKsgG9TRZnT_qFaKRrlwryzRfmMxJFmVxtFGgesmvN3Rbi6HIOCTA2IeaaM/s1600/blogs448_Agrotis_exclamationis.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Izsaucēja laukupūcīte</b> (<i>Agrotis exclamationis</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Bet nav jau tā, ka pie palaga lidoja visādi 'izņēmumi' - lidoja arī parastās sugas, kas gan manā gadījumā arī bija man interesantas, jo... Ak, šis neatkārtojamais iesācēja prieks, kad tās parastās sugas tiek redzētas pirmo reizi! Tā, piemēram, varēju priecāties par tādu parastu sugu kā izsaucēja laukupūcīti (<i>Agrotis exclamationis</i>). Bet ar priecāšanos vien nepietiek - ir jāmēģina arī tās parastās sugas atcerēties un iepazīt, jo ja gribas tai dabas vērošanai pieiet nopietnāk, tad patiesībā ir tā, ka vispirms ir kārtīgi 'līdz kaulam' jāiepazīst visas parastākās sugas un tikai pēc tam var 'tēmēt' uz visādiem retumiem. Kaut gan reizēm jau ir tā (arī man pašam ir tā), ka uzreiz gribas ķerties klāt tiem retumiem, bet, nepazīstot parastās sugas, tas ceļš var būt kaisīts ar lamatām un pilns vilšanos. Tā ka parasto sugu (gan putnu, gan tauriņu, gan kādu citu zvēru) nozīmi nedrīkst nenovērtēt!</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjgXQUUPS7CDdvStaKHWE-gRghIU6JkwfL0w9g9hfV3AppH0wGWRImQlJaJU4B315HxqdWqLR4H5_u7e3oXjQXH_hkL5cxniHkXZCLKsDjVTiPNdAWUd3_4LjDFjjII6-R8QLeRBAtSb48/s1600/blogs446_Leucania_comma.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;" title="Parastā zāļpūcīte (Leucania comma)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjgXQUUPS7CDdvStaKHWE-gRghIU6JkwfL0w9g9hfV3AppH0wGWRImQlJaJU4B315HxqdWqLR4H5_u7e3oXjQXH_hkL5cxniHkXZCLKsDjVTiPNdAWUd3_4LjDFjjII6-R8QLeRBAtSb48/s1600/blogs446_Leucania_comma.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Parastā zāļpūcīte</b> (<i>Leucania comma</i>)</td></tr>
</tbody></table>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: justify;">
Un nav jau tā, ka tās parastās sugas būtu ļoti viegli noteikt (vismaz naktstauriņu frontē) - vismaz tādiem iesācējiem kā man. Šī parastā zāļpūcīte<b> </b>(<i>Leucania comma</i>) ir viena no daudzām zāļpūcīšu sugām, kuras bieži vien atšķiras tikai pēc spārnu strīpojuma niansēm u.c. smalkām pazīmēm. Reizēm gan palīdz arī novērojuma laiks, jo gadās, ka divu līdzīgu sugu lidošanas laiki nemaz nepārklājas. Taču nekad jau nevar izslēgt, kādu tauriņu dzīves 'nesekmīgo', kas ir vai nu pārcenties (sācis lidot ātrāk kā vajadzētu) vai arī bijis baigais sliņķis (sācis lidot vēlāk - un attiecīgi arī ir novērojams vēlāk kā vajadzētu). Jā - nav viegli ar tiem naktstauriņiem, bet tas ir viens no daudzajiem iemesliem kāpēc tie ir interesanti!</div>
Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-61503685264939003172012-11-02T00:08:00.002+02:002017-06-15T04:52:55.391+03:00Vasaras Putnu Karstumā<div style="text-align: justify;">
Kas tad tas? Vai tā ir lidmašīna? Vai tā ir raķete? NĒ! Tā ir jauna ziņa manā blogā! Suprise, suprise! Pauze tik tiešām 'mazliet' ieilgusi - par to man tik tiešām kauns.. Bet tā nu tas sanāca, ka esmu beidzot kļuvis par vīrieti! ;) Jā, Jūs jau pareizi sapratāt - 1.x esmu sācis strādāt patstāvīgu algotu darbu! Un tas man tomēr ir man atņēmis gana daudz spēkus un galvenais - laiku. Tā rezultātā šis blogs nedaudz aizslīdējis aizmirstībā. Bet tā to nedrīkst atstāt! Jo nav jau tā, ka šo daudzo mēnešu laikā neesmu nekur bijis dabā. Esmu, esmu - tāpēc tagad kādu brītiņu būs retrospektīvs atskats uz manu vasaru... Un turpināsim tur, kur mēs palikām iepriekš - jūnija sākumā, kas izrādījās pats 'karstākais' laiks putnu ziņā...</div>
<div style="text-align: justify;">
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhV2Hd0HRCUUKnzN1tL-xnKr9vnG8hO1hfyAOHb6GgCvxMEH4YlPTs10vk9-KtGNYGFBRRzLT1UFPfbDFMMLBZMH0EQNX7-sHsaNgkplySXdF-OC03BMBNauuZlN9WrKwTs7oKWopWwGKU/s1600/blogs441_Iduna_caligata.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Klusais ķauķis (Iduna caligata)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhV2Hd0HRCUUKnzN1tL-xnKr9vnG8hO1hfyAOHb6GgCvxMEH4YlPTs10vk9-KtGNYGFBRRzLT1UFPfbDFMMLBZMH0EQNX7-sHsaNgkplySXdF-OC03BMBNauuZlN9WrKwTs7oKWopWwGKU/s1600/blogs441_Iduna_caligata.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Klusais ķauķis</b> (<i>Iduna caligata</i>) <b>Degumniekos</b></td></tr>
</tbody></table>
</div>
<div style="text-align: justify;">
Karstākais varbūt ne tiešā nozīmē, jo vasara vairāk vai mazāk šoreiz padevās tāda visai 'nīkulīga' - bet 'karstākais' dēļ tā, ka jūnijā Latvijā tika konstatētas veselas 2 jaunas putnu sugas! Un vienu no tām man bija tā laime arī ieraudzīt - protams, ne kā pirmatklājējam, kaut arī... jā - bija teorētiski man arī iespēja būt tam, kurš kluso ķauķi (<i>Iduna caligata </i>- attēlā augstāk) Latvijā sadzird pirmais. Jo situācija izvērtās tāda, ka šis neuzkrītošais ķauķītis par savu mājvietu bija izvēlējies pļaviņu tiešā tuvumā vietai, kur 29. maijā braucu klausīties lielo stērsti... Bet kā tagad atceros, biju tik ļoti nokoncentrējies uz lielās stērstes dziesmas saklausīšanu, ka pat ja tas klusais ķauķis man tur dziedāja blakus - nemaz nebūtu pievērsis tam uzmanību, jo tā visa [uzmanība] bija vērsta stērstes virzienā... Tiesa biju uz Ciemupi devies ar velosipēdu - rīts bija lietains un drēgns kā rezultātā biju pārsalis un uzreiz pēc stērstes apskatīšnas, pirmā doma bija pēc iespējas ātrāk tikt kaut kur siltumā... Tātad nedzirdēju un nolažojos... Biju tajā pašā vietā iebraucis ar kolēģi ELa arī 9. jūnijā - tad kad Klusie ķauķi tur noteikti bija. Bet mums nekā... Šajā gadījumā varu jau mēģināt sevi mierināt ar domu, ka varbūt tieši tajā mirklī tie nedziedāja un tāpēc neievērojām.. Bet tā jau var turpināt vēl un vēl - sausais atlikums ir tāds, ka tomēr nolaidu baigo lažu. Bet no šīs pieredzes guvu vērtīgas atziņas - nedrīkst dabā iet ar 'šauru skatu uz dzīvi'. T.i. jābūt atvērtām acīm, ausīm un prātam - un jāmēģina maksimāli koncentrēties uz visām maņām! </div>
<div style="text-align: justify;">
Lai nu kā - sugu es tomēr redzēju. Tur gan stāsts arī ir garš ar visādām kaislībām, jo patiesībā oficiāli nemaz vēl nebija zināms, ka klusie ķauķi pie mums ir ieraudzīti (pie tam - pat ligzdo! Kas bija galvenais iemesls slepenībai), bet nu - neskatoties uz visu slepenību, tāpat visi, kas gribēja bija šo sugu pamanījušies 'ieķeksējuši' savās listēs pirms šī ziņa oficiāli tika palaista plašākās masās. </div>
<div style="text-align: justify;">
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj41MdBNlz5o_ww7Qz0mYMCb6sC5xDZXrz_XvJ588R9G2nW1AvDfiJGjuZ9JgPwWhyphenhyphennITBeecAvHmqnJPa2wr3ThLFhRGbvHEKSudtjJS6YffHQ4KfrklkSaxMAiFdr0hL8ptjbOojaEts/s1600/blogs442_Nymphalis_xanthomelas.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Kārklu raibeņa (Nymphalis xanthomelas) kāpurs"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj41MdBNlz5o_ww7Qz0mYMCb6sC5xDZXrz_XvJ588R9G2nW1AvDfiJGjuZ9JgPwWhyphenhyphennITBeecAvHmqnJPa2wr3ThLFhRGbvHEKSudtjJS6YffHQ4KfrklkSaxMAiFdr0hL8ptjbOojaEts/s1600/blogs442_Nymphalis_xanthomelas.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Kārklu raibeņa </b>(<i>Nymphalis xanthomelas</i>)<b> kāpurs</b></td></tr>
</tbody></table>
</div>
<div style="text-align: justify;">
Runājot par otru sugu - ceru ormanīti (<i>Porzana pusilla</i>) - bija arī man iespēja aizbraukt pabradāt pa Zvārdes poligona bebrainēm un slīkšņām, lai tumsā paklausītos šīs sugas, lai arī varžu kurkstiem nedauz līdzīgo, bet tomēr visai raksturīgo dziesmu. Bet sanāca tā, ka pēc klusā ķauķa ekspedīcijas (sākotnēji - vienkārši Lubāna ekspedīcijas) devos ciemā pie viena no galvenajiem Latvijas tauriņpētniekiem - Gunta Akmentiņa. Līdz ar to tajās dienās aizmirsu par ceru ormanīti un pievērsos atkal kukaiņiem. Jāsaka, ka laiks diemžēl nelutināja, kā rezultātā nekādi dižie novērojumi neizdevās (biju cerējis uz purva samteni Teiču purvā). Interesantākais varētu būt bija kārklu raibeņa (<i>Nymphalis xanthomelas</i>) kāpuri turpat pļaviņā pie namatēva mājas. Šogad tikai pirmo reizi biju šo sugu redzējis (lai arī visa gada garumā - samērā lielā skaitā) un par kāpuru ieraudzīšanu nemaz nesapņoju. Sākumā gan jāsaka, ka noturēju šos par acaino raibeņu kāpuriem, bet pagājušonedēļ DabasDati.lv Sintijas Elfertes pievienotā kārklu raibeņa kāpura bilde man uzjundīja atmiņā, ka tādus taču es arī esmu redzējis! </div>
<div style="text-align: justify;">
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjhcbqw28EWgqNtdakXdjCFtC5VT1RpODN-EU1yqCyRVXsrpGEU2f6jCER9ZfE7J0u1nwn_1VIAEmAxE17S3eiH29XcqvwAPt6_MBKExBEvHFcPiL5Rj8-Mo0tWZvNZZJbrLoat28elu_s/s1600/blogs443_Libellula_fulva.jpg" imageanchor="1" rel="lightbox[blogs]" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" title="Mainīgā spāre (Libellula fulva)"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjhcbqw28EWgqNtdakXdjCFtC5VT1RpODN-EU1yqCyRVXsrpGEU2f6jCER9ZfE7J0u1nwn_1VIAEmAxE17S3eiH29XcqvwAPt6_MBKExBEvHFcPiL5Rj8-Mo0tWZvNZZJbrLoat28elu_s/s1600/blogs443_Libellula_fulva.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mainīgā spāre</b> (<i>Libellula fulva</i>) </td></tr>
</tbody></table>
</div>
<div style="text-align: justify;">
Otrs objekts, kas man nedaudz lika palauzīt galvu jau dabā bija šādas interesanta paskata spāres. Bildējot jau sirds sāka sisties nedaudz straujāk, jo tā uzreiz atmiņā nevarēju atsaukt neko līdzīgu - gandrīz vai sāku domāt par jaunu sugu Latvijā vai sliktākajā gadījumā par brūngano plankumspāri, kuru nekad iepriekš nebiju redzējis. Taču ātri vien 'atvēsinājos', kad, rūpīgāk padomājis un vēlāk arī pārliecinājies dažādos avotos, sapratu, ka tās nav nekas cits kā mainīgo spāru (<i>Libellula fulva</i>) mātītes un nenobrieduši tēviņi. Bet tā jau ir - jo vairāk laika tiek pavadīts dabā, jo vairāk ko jaunu var iemācīties.. </div>
Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com1